Buenos Aires
Šovakar Kubas temats kino turpinās. "Soy Cuba" un / vai "Memorias del Subdesarrollo". Nevis kino par revolūciju, bet revolūcijas kino. Lai gan, meli. Kino par revolūciju, tikai sešdesmito.
Vakardien runāju ar tēvu par kino un radīju viņā bažas, vai nekļūstu par komunistu. Bet ne-ne, komunisms man nepatīk. Tomēr domas revolūcija par ētiskāku un pilnīgāku kapitālismu gan noderētu. Uz to arī tieksimies.
Galu galā, šobrīd pasaulē arī utopiskā kapitālisma principi ir tikpat tālu no realitātes, cik utopiskā komunisma. Par vienādu darbu un spējām - vienādu atalgojumu? Par labākām idejām - bonusus? Brīnišķīga incentīvu sistēma, un progresa rats nevaldāmi ripo uz priekšu, ja vien iesaistītā persona X piedzimst Eiropā vai Ziemeļamerikā. Ja ne - nav paveicies, un sanāk tāda mazliet muļķīga situācija, kas, šķiet, vienu daļu iesaistīto (tos, kam ir paveicies) apmierina.