Stephanie Says
They're asking - is it good or bad?



Šo es rakstu saraustīti, jo atmiņas ir gluži tādas pašas.
Runājot ar vecākiem Mančesteras viesnīcā, apjautu, ka viss, ar ko esmu nodarbojies vēl tik nesenajā bērnībā un par ko ir iztērētas visiespaidīgākās naudas summas, ir veicinājis manu izaugsmi. Kaut kādā veidā. Trīs galvenie elementi ir:
LEGO. Man joprojām laukos ir atvilkne ar LEGO un, jā, vasarās es to izmantoju. Man bija pāris vidējie komplekti un vairāki mazie, bet es neprātīgi gribēju lielos, tos, kur ir pilis vai bāzes, vai kas tik vēl ne. Es nesapratu tos, kas saglabāja pamācības pēc tam, kad nindzju cietoksnis vai degvielas uzpildes stacija jau vienreiz ir uzbūvēts, jo tāpat pazuda elementi un sajaukumā ar citiem komplektiem bija grūti ko atrast. Un ir pat ļoti iespējams, ka kaut kāda 1996. gada LEGO katalogs joprojām ir vispārlasītākais izdevums manā mūžā.
Enciklopēdijas. Woah, man vecāki deva naudu populārzinātniskām enciklopēdijām. Bija "Redzes Lokā" vai "Redzeslokā", bija enciklopēdija "Planēta", bija garlaicīgākās "LPSR Enciklopēdijas" un, protams, "Lielā Ilustrētā Enciklopēdija". Populārzinātniskums, bet bija taču tik lieliski zināt trivia par spiegiem un pirātiem. Jā, es nepirku enciklopēdijas par "Iežiem", jo tas bija garlaicīgi, jo awesome-āks nosaukums, jo labāk. Ja grāmatnīcā (es dzīvoju tieši blakus) parādījās "Džungļi" vai kaut kas tāds, es gāju pie vecākiem un teicu: "Tā un tā, ir jauna enciklopēdija." Man iedeva, šķiet, latu piecdesmit - divus (tik maksāja "Redzes Lokā", bet man nav naudas atmiņu) un es gāju pirkt. "Lielo Ilustrēto Enciklopēdiju" vispirms nopirka manam labākajam draugam, man bija jāgaida līdz Ziemassvētkiem. Tagad tās visas ir kaut kur Kuldīgā un tiek izmantotas kaut kādiem improvizētiem herbārijiem vai arī netiek izmantotas vispār.
Treškārt, "Dungeons and Dragons". Tā jau bija septītā - desmitā klase. Tika iztērēti ~150-250 LVL - Latvijā grūti iegādājamās (bija tikai 636) spēlētāju un spēles vadītāju rokasgrāmatas, pasauļu apraksti, Monster Manual-i un lērums ar ekstra-features. D&D 3rd edition noteikumus es joprojām pārzinu visai dziļi. Vienīgā sāpe - es visu laiku vadīju spēles, nevis spēlēju pats. Varbūt izaugsme lielāka (storytelling un tā), bet tāpat sāp. Ja kādam vajag, lai novadu spēli, esmu īstais cilvēks. Šovasar vadīšu pāris sesijas labajiem puikām un kolēģiem, jo tas taču ir awesome un Latvijā par to neviens nezina. Patiesību sakot, par šo uzrakstīšu vairāk. Man patīk šo periodu atcerēties.