Sešas stundas kārtoju uz galda papīrus, datorā sarakstīju vienu lapeli teksta. Kad paskatos, atkal bardaks uz galda, datorā un galvā. Ēkā neviena nav, negribas pat mūziku klausīties. Sajūta, ka būtu izkrāvis vagonu ar cementa maisiem. Ārā tumsa. Dīvaini tādos gadījumos jūtu nepārvaramu vēlmi doties uz krodziņu. Šoreiz tā nav. Nepatīkams nemiers. Nepadarītie dzīves darbi....