Jūs te man ar kaut kādu Pētersonu nedraudiet. Un dirst es sūtīju savus dēmonus, ja trāpījāties pa vidu, pašas vainīgas. Vienīgi, traki, ka uz mani visu ceļu skatījas un skaļi smējās Taxy ladi vadītāja, kad transportēja uz mājām (ar zīmēm rādīju, lai piebremzē, dvēsele pilna un ļoti gribas vemt). Meitene pat neapvainojās, ka norēķinoties iebēru viņai klēpī pilnu riekšavu ar sīknaudu, lepni paziņojot, ka atlikumu nevajag izdot, žagodamies lepni izkāpu kā feldkurāts Otto Kacs. P.s.mājās jau biju skaidrā.