Vakar vakarā Vecrīga bija tukša no cilvēkiem. Brīva laika bija daudz, satiku kādu dzejnieku, normālu džeku (neiespējama komnbinācija, vai ne?). Nopļāpājām līdz trijiem naktī. Pastāstīja, kā viņam dzīvē gājis. Kā ir izdot jauno grāmatu. Ka ja nav darba, tad ar čomiem strādājis celtniecībā, nevis mīzis biksēs un bļāvis, ka lūk viņš kā dzejnieks cieš un trulā sabiedrība nesaprot viņa vārīgo dvēseli.Šodien aizbrauca uz laukiem strādāt pie 5. gadsimtā sarakstītā gruzīnu dzejas krājuma. Un vasarā, kad viss bija tiešām piegriezies, ar autostopiem apceļoja Balkānus. Dzeju daudz neesmu lasījis, bet nojaušu, ka spriest par to laikam varu. Nu kaut kā tā.
P.s. 28. septembrī, starp citu, Ļeņingradā notiks pasākums "Dzejas zveja".