Palasīju pēc ilgiem laikiem delfu forumu par darbu un naudu. A dusma ta uz sevi pašu sanāca. Ir jau jauki tie skaistie neko nenozīmējošie profesiju nosaukumi, jurists, mārketinga speciālists, merčendaizers, reklāmas pārdevējs, maketētājs, departamenta vadītājs, atbildīgais darbinieks, galvenais speciālists. Sāpe ta, uz juristiem, lai cik labus līgumus, pieteikumus taisītu, i ne autortiesības, i atmiņā nepaliek, merčendaizers-nu tas vispār neatļauts seks, reklāmas pārdevējs - cilvēks, kas nu ļoti krīt uz nerviem, maketētājs - cilvēks ar iespējami radošu domāšanu, takš apzinās, ka pirmais ko patērētājs izmet, saņemot presi, galvenais speciālists - cīņa ar mazvērtības kompleksu. Laikam tā arī palikšu proletārietis. Nu kāpēc ntos gadus tiek uzskatīts, ka labs tusiņa cienasts ir tās debīlās vīnogas, siers, mazsālītais lasis un ņirgāšanās par bekonu, ievīstītu skābā gurķī un citās standartizētās ēdmaņās.