Dobjš būkšķis Mācekļa vēdera lejasdaļā pārvērta trulās, spiedošās sāpes par asām un griezīgām.

Viņam bija eksplodējis urīnpūslis.

Sāpes pārņēma savā varā viņa ķermeni. Saprāts brēca, ka jāizņem no kabatas telefons un jāizsauc ātrā palīdzība, taču rokas šo pavēli izpildīt nespēja.

Viņš noslīga uz ceļiem.

Viņš nedomāja par to, kādus postījumus sprādziens nodarījis blakus esošajiem orgāniem.

Nedomāja par to, vai kāds viņu paspēs atrast un izsaukt mediķus, pirms vēl ir par vēlu.

Tam īstenībā nebija nozīmes.

Pirms silta un maiga tumsa ieaijāja viņa apziņu, Māceklis ar vieglu smaidu uz lūpām atminējās Meistara pēdējo norādījumu:

"Un galvenais, tu tikai nemīz, ja?"

Viņš bija izturējis Pārbaudījumu.