Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu, tur rakstīts:
"One of the big challenges in working with an archaeological dig was differentiating what was faeces and what was dirt. However, researchers were able to identify a wide range of bacteria, parasitic worms, and other organisms KNOWN TO INHIBIT INTESTINES of humans."
Domāju, ka pēc tam kad atšķīruši kaku no dubļiem, tad jau samērā viegli identificēt, jo vēdera baktērijas dzīvo vēderā, kamēr augsnes baktērijas dzīvo augsnē un es pieņemu, ka viņas baigi nepārklājas.
"One of the big challenges in working with an archaeological dig was differentiating what was faeces and what was dirt. However, researchers were able to identify a wide range of bacteria, parasitic worms, and other organisms KNOWN TO INHIBIT INTESTINES of humans."
Domāju, ka pēc tam kad atšķīruši kaku no dubļiem, tad jau samērā viegli identificēt, jo vēdera baktērijas dzīvo vēderā, kamēr augsnes baktērijas dzīvo augsnē un es pieņemu, ka viņas baigi nepārklājas.
tas man vienmēr šķitis aizdomīgi, jo runājam jau par 500+ gadiem, pa kuriem daudz kas ar to konkrēto vietu ir noticis.
uzreiz rodas jautājumi, kas tur ir bijis pa virsu šim slānim pa šiem 500 gadiem, un vai ir jēga runāt par to, ka tās baktērijas, ko ŠODIEN atrod TĀLAIKA fēcēs, ir tādas pašas, kā bija pirms 500 gadiem. I mean, fēces pašas vai tad nepārstrādājas? Un ja nē, tad, kā tas ietekmē baktērijas, kuras līdz tam ir paļāvušās uz konkrēto biovidi.
sasodīti interesanti :)
uzreiz rodas jautājumi, kas tur ir bijis pa virsu šim slānim pa šiem 500 gadiem, un vai ir jēga runāt par to, ka tās baktērijas, ko ŠODIEN atrod TĀLAIKA fēcēs, ir tādas pašas, kā bija pirms 500 gadiem. I mean, fēces pašas vai tad nepārstrādājas? Un ja nē, tad, kā tas ietekmē baktērijas, kuras līdz tam ir paļāvušās uz konkrēto biovidi.
sasodīti interesanti :)
Jā es arī nezinu, bet mums tepat cibā ir bioarheoloģe hedera, varbūt, ja viņa šo lasa, var paskaidrot sīkāk?
(Reply to this) (Parent)
Atslēgvārds ir "bacterial DNA". Šāda veida pētījumos nevis vienkārši nosaka baktēriju sugas zem mikroskopa, bet gan izdala un pēta to atstāto DNS. Baktērijām arī notiek mutācijas un evolūcija, līdz ar to ir iespējams salīdzināt ar mūsdienu dzīvo baktēriju DNS (kuras ir šo seno baktēriju pēcteči) un secināt, ka kultūrslāņa paraugos atrastais patiešām ir vairākus gadsimtus senu baktēriju DNS, nevis paraugi ar mūsdienu bakteriālā DNS piesārņojumu, kas tur varētu būt nonācis krietni vēlāk.
super, tas ir tieši tas, ko gribēju saprast.
mans jautājums gan drīzāk bija par to, ka atšķirībā no vēdera, izkārnījumos jau visu laiku notiek intensīva bakteriālā apmaiņa ar apkārtējo vidi, vai ne?
un vai, teiksim, bakteriālais DNS, kas sastopams šais 500 gadus vecajās fēcēs, būtu uzskatāms par reprezentatīvu tā laika cilvēku izkārnījumu daļu, vai pats par sevi jau ir samiksējis ar TĀ LAIKA apkārtējās vides baktērijām?
piedod, ja jautāju pārāk iesākum līmeņa jautājumus :)
mans jautājums gan drīzāk bija par to, ka atšķirībā no vēdera, izkārnījumos jau visu laiku notiek intensīva bakteriālā apmaiņa ar apkārtējo vidi, vai ne?
un vai, teiksim, bakteriālais DNS, kas sastopams šais 500 gadus vecajās fēcēs, būtu uzskatāms par reprezentatīvu tā laika cilvēku izkārnījumu daļu, vai pats par sevi jau ir samiksējis ar TĀ LAIKA apkārtējās vides baktērijām?
piedod, ja jautāju pārāk iesākum līmeņa jautājumus :)
Ir tā, kā panacea jau augstāk rakstīja - baktēriju sugas zarnās un augsnē atšķiras.
Šeit fragments no publikācijas:
Species were sorted into three major categories: environmental, animal-associated and human-associated. The animal-associated and human-associated categories included obligate pathogens and commensal microbiota. Species exclusively or predominantly isolated from gastrointestinal sources were specifically categorized as ‘animal gut’ or ‘human gut’ taxa (figure 3b). If species were considered normal constituents of human microbiota, but had the potential to cause disease, they were further categorized as pathobionts. The Riga sediments had a substantially higher representation of human gastrointestinal species than Jerusalem by this measurement.
Šeit fragments no publikācijas:
Species were sorted into three major categories: environmental, animal-associated and human-associated. The animal-associated and human-associated categories included obligate pathogens and commensal microbiota. Species exclusively or predominantly isolated from gastrointestinal sources were specifically categorized as ‘animal gut’ or ‘human gut’ taxa (figure 3b). If species were considered normal constituents of human microbiota, but had the potential to cause disease, they were further categorized as pathobionts. The Riga sediments had a substantially higher representation of human gastrointestinal species than Jerusalem by this measurement.
Ūū, vai šis: "The Riga sediments had a substantially higher representation of human gastrointestinal species than Jerusalem by this measurement." nozīmē, ka rīdizniekiem potenciāli bija dažādāks mikrobioms nekā jeruzāliemiešiem? Mikrobioms tagad zinātnē tāds hot topic un liela dažādība tiek uzskatīta par baigi labo.
Principā, tas varētu būt šī pētījuma "preliminary conclusion". Protams, tur klāt uzreiz ir obligātā atruna, ka nepieciešams daudz vairāk pētījumu no daudz un dažādām vietām.
(Reply to this) (Parent)
"I mean, fēces pašas vai tad nepārstrādājas?"
Par šo varu pastāstīt no personīgās izrakumu pieredzes. :D
2008.g. strādāju izrakumos Rīgas Pils pagalmā, kur mums bija tas gods uziet 17.gs. atejas bedri. Protams, ~300 gadus veca kaka, kas būs vientuļa atstāta mežiņā, būs jau sen pārstrādājusies un nebūs konstatējama (ja ne kādi specifiski apstākļi, kuru rezultātā retos gadījumos rodas koprolīti). Līdzīgi, arī tādas vairākus gadsimtus senas nelielas atejas bedres (piem., tādas, kuru lietojusi viena saime), jau būs sen pārstrādājušās un to klātbūtni varēs konstatēt vienīgi pēc augsnes fosfātu analīzēm. Turpretī tāda izmēros paliela un ilgstoši lietota atejas bedre kā Rīgas Pilī, ui, bija interesanti. Protams, tas nav tas pats, kas svaiga atejas bedre, respektīvi, tas nebija biezs fēču slānis, bet tuvāk tam, ko sauc par koprolītiem. Smaka arī bija ne tāda kā svaigā atejas bedrē, bet smaka bija gan jūtama ne pa jokam. Saistībā ar šo bedri, kas pāris nedēļas aizņēma mūsu izrakumu laukuma stūri, drīz vien uzlabojās situācija ar laicīgu ierašanos darbā. Izrakumu vadītājs paziņoja, ka turpmāk tajā stūrī strādās tas, kurš ieradīsies darbā pēdējais. :)
Par šo varu pastāstīt no personīgās izrakumu pieredzes. :D
2008.g. strādāju izrakumos Rīgas Pils pagalmā, kur mums bija tas gods uziet 17.gs. atejas bedri. Protams, ~300 gadus veca kaka, kas būs vientuļa atstāta mežiņā, būs jau sen pārstrādājusies un nebūs konstatējama (ja ne kādi specifiski apstākļi, kuru rezultātā retos gadījumos rodas koprolīti). Līdzīgi, arī tādas vairākus gadsimtus senas nelielas atejas bedres (piem., tādas, kuru lietojusi viena saime), jau būs sen pārstrādājušās un to klātbūtni varēs konstatēt vienīgi pēc augsnes fosfātu analīzēm. Turpretī tāda izmēros paliela un ilgstoši lietota atejas bedre kā Rīgas Pilī, ui, bija interesanti. Protams, tas nav tas pats, kas svaiga atejas bedre, respektīvi, tas nebija biezs fēču slānis, bet tuvāk tam, ko sauc par koprolītiem. Smaka arī bija ne tāda kā svaigā atejas bedrē, bet smaka bija gan jūtama ne pa jokam. Saistībā ar šo bedri, kas pāris nedēļas aizņēma mūsu izrakumu laukuma stūri, drīz vien uzlabojās situācija ar laicīgu ierašanos darbā. Izrakumu vadītājs paziņoja, ka turpmāk tajā stūrī strādās tas, kurš ieradīsies darbā pēdējais. :)