Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Atslēgvārds ir "bacterial DNA". Šāda veida pētījumos nevis vienkārši nosaka baktēriju sugas zem mikroskopa, bet gan izdala un pēta to atstāto DNS. Baktērijām arī notiek mutācijas un evolūcija, līdz ar to ir iespējams salīdzināt ar mūsdienu dzīvo baktēriju DNS (kuras ir šo seno baktēriju pēcteči) un secināt, ka kultūrslāņa paraugos atrastais patiešām ir vairākus gadsimtus senu baktēriju DNS, nevis paraugi ar mūsdienu bakteriālā DNS piesārņojumu, kas tur varētu būt nonācis krietni vēlāk.
super, tas ir tieši tas, ko gribēju saprast.
mans jautājums gan drīzāk bija par to, ka atšķirībā no vēdera, izkārnījumos jau visu laiku notiek intensīva bakteriālā apmaiņa ar apkārtējo vidi, vai ne?
un vai, teiksim, bakteriālais DNS, kas sastopams šais 500 gadus vecajās fēcēs, būtu uzskatāms par reprezentatīvu tā laika cilvēku izkārnījumu daļu, vai pats par sevi jau ir samiksējis ar TĀ LAIKA apkārtējās vides baktērijām?
piedod, ja jautāju pārāk iesākum līmeņa jautājumus :)
mans jautājums gan drīzāk bija par to, ka atšķirībā no vēdera, izkārnījumos jau visu laiku notiek intensīva bakteriālā apmaiņa ar apkārtējo vidi, vai ne?
un vai, teiksim, bakteriālais DNS, kas sastopams šais 500 gadus vecajās fēcēs, būtu uzskatāms par reprezentatīvu tā laika cilvēku izkārnījumu daļu, vai pats par sevi jau ir samiksējis ar TĀ LAIKA apkārtējās vides baktērijām?
piedod, ja jautāju pārāk iesākum līmeņa jautājumus :)
Ir tā, kā panacea jau augstāk rakstīja - baktēriju sugas zarnās un augsnē atšķiras.
Šeit fragments no publikācijas:
Species were sorted into three major categories: environmental, animal-associated and human-associated. The animal-associated and human-associated categories included obligate pathogens and commensal microbiota. Species exclusively or predominantly isolated from gastrointestinal sources were specifically categorized as ‘animal gut’ or ‘human gut’ taxa (figure 3b). If species were considered normal constituents of human microbiota, but had the potential to cause disease, they were further categorized as pathobionts. The Riga sediments had a substantially higher representation of human gastrointestinal species than Jerusalem by this measurement.
Šeit fragments no publikācijas:
Species were sorted into three major categories: environmental, animal-associated and human-associated. The animal-associated and human-associated categories included obligate pathogens and commensal microbiota. Species exclusively or predominantly isolated from gastrointestinal sources were specifically categorized as ‘animal gut’ or ‘human gut’ taxa (figure 3b). If species were considered normal constituents of human microbiota, but had the potential to cause disease, they were further categorized as pathobionts. The Riga sediments had a substantially higher representation of human gastrointestinal species than Jerusalem by this measurement.
Ūū, vai šis: "The Riga sediments had a substantially higher representation of human gastrointestinal species than Jerusalem by this measurement." nozīmē, ka rīdizniekiem potenciāli bija dažādāks mikrobioms nekā jeruzāliemiešiem? Mikrobioms tagad zinātnē tāds hot topic un liela dažādība tiek uzskatīta par baigi labo.
Principā, tas varētu būt šī pētījuma "preliminary conclusion". Protams, tur klāt uzreiz ir obligātā atruna, ka nepieciešams daudz vairāk pētījumu no daudz un dažādām vietām.
(Reply to this) (Parent)