Dienas prieciņi

Jauna un profesionāla pieeja - manuāli izbarot kaķiem konservus šodien varēja tikt izmēģināta; es satiku balto un viņam patika, bet tad pēkšņi uzradās vēl divas ēnas. Divi pilnībā bengāliska izskata kaķi, māte ar pusaugu bērnu, viens bailīgāks par otru. Viņi pārvietojās pārsteidzoši viegli un ar izrāvieniem, bailīgi metot arvien šaurākus lokus ap mani un balto. Es sāku saprast, kā rodas kaķu tantes. Bet man pašai nav potenciāla, nav ko bīties - tas prasa konsekvenci un apzinīgumu.

Jēziņ, es kaut kā maģiski esmu mājās atnesusi internetu! Katrā ziņā tas ir neko nepieslēdzot datoram un neizmantojot nekādas pieslēgumparoles vai modemus..
Lieliska iespēja atzīmēt gadījumu ar kaķīti. Mums pie mājām ir balts kaķīša dzirnaviņu kaķītis, kas izskatās neizsakāmi nošņurcis un pamests. Agrāk man likās, ka vinš pieder pirmā stāva kundzītei, bet nu jau viņa ir mirusi, bet kaķītis vēl aizvien tur ir un es nesaprotu, vai viņš ir izmisis gaidošais dzīvnieciņš, vai arī tomēr pieder kādam citam. Šā vai tā, aukstos novembra vakaros baltiem kaķīšiem nebūtu jāsēž uz ielas, tāpec es nolēmu viņu uzmundrināt, vismaz paēdinot. Viņš no manis baidījās, bet tagad es zināšu viņa preferences - parasta nekāda gaļa, nevis kūpinājumi. Brīnumaini, bet lai kā es būtu pret, tieši šovakar mums, par laimi, mājās bija plaša gaļas izvēle.

A man patīk, ka kaķi klaigā zem logiem.
Katrā ziņā pietrūks.

Nē, es nemācos, es skatos kaķus iekš HALLMARKS OF FELINITY un aizvien vairāk pieķeros viņu plastiskumam:


Es gribu, lai šeit būtu balts, pūkains kaķis.
+ es tikko sapratu, ka piemērs ir visai drūms, bet kaķis tur ir TIK kaķisks!



Es gribu mācīties zīmēt.

Vasara rīkojas kā jau paradusi - neatkarīgi no atpūtas ilguma tā saplūst vienā ilgā un laimīgā dienā kur grūti izšķirt laika kārtību. Bet, ja mēģina:
Mēs uz laukiem aizbraucām 5atā, turklāt divi no tiem bij Niks un Elvis un mēs tīri jauki sapratāmies - ilgie vakari ar kārtīm, riču-raču, idiotisku zīlēšanu un kāršu namiņu celšanu ir tīri jauks laika pavadīšanas veids.
Vēl - tur ir jauns kaķītis un es negribu ne domāt, ne runāt par to, kas noticis ar iepriekšējiem un manu mīļumu. Tomēr - kaķēns tur ir un īsti kaķīgs, vislaik spēlējas un kož, tāds jauks un hiperaktīvs. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka viņš būtu jāsauc par Rodēziju, bet katrs jau viņam ir sagatavojis pats savu dīvaino vārdu, jo kaķīts tik viens, bet mūsu - daudz.
Bet kaķīši ir reizēm ļauni un pirmajās divās dienās katrā tika noķerts mazs bezdelīdzēns, ko gan mēs centāmies laikus glābt pirms tie beidz elpot. Es noliku tos uz puspalodzes otrajā stāvā, tuvāk pārējiem kur viņi tika pieņemti un baroti, līdz atžilbst. Man gribētos cerēt, ka viņi aizlidoja, jo pēc laika tur vairs nebija.
Vēl - Juris sarunāja laivu un mēs jau divreiz bijām peldēties un airēties, 2in1. Es priecājos, ka par spīti tikai vienai apmācībai pirms tam es nebiju apmulsusi un pratu to darīt, turklāt brīdis, kad es viena atrados laivā patālu no krasta ir Mirklis.
Vēl - ravēšana un siens, man sāk rādīties, ka radinieki ir visai agresīvi un pacelt balsi nav itin nekas īpašs.
Vēl - Aija, kas atbrauca agrāk, kā gaidīts.

Mēs esam pilsētā pie inteneta un vēl aizvien nav nakādu ziņu par videoskolu. Kasnubūs, kasnubūs?