Ir mapats domāt, ka pelēkās vielas vietā manās smadzenēs peld ķīselis, tāpēc magnēti man nelīp.
Visu dienu pavadu projicējot savas bailes par to, ka nomiršu, kļūšu neauglīgs, bet visvairāk par to, ka esmu nesvarīgs un neviens mani neņem pierē.
Tāpēc ik pa laikam situ pa lemesi cerībā, ka tomēr kāds sadzirdēs, bet neviens nekomentē, tāpēc situ arvien stiprāk, bet tālāk par cibas trakā bitenieka tēlu kā netieku, tā netieku!
Labāk palasīšu bitšitu un pieņemšu vēlamo par esošo un uzkulšu smadzenēs debesmannā.