Ir mapats domāt, ka pa pasauli klīst sērga - stulbuma pandēmija, taču, diemžēl, pret to vakcīna vēl nav izgudrota. Pretojos, kā vien spēju, izmantojot jaunākā modeļa folija hūti.
Laiku īsinot, ar katru savu ierakstu cenšos citiem kā pliku āķi zivīm ezerā iebarot domu, ka esmu skaists un gudrs. Man patīk iedomāties, ka esmu pieprasīts sieviešu vidū un viņas ir sastājušās rindā pēc manis kā bites pie ieejas stropā, tomēr ne komentāru, ne manu piedraugotāju skaitā tas īpaši neatspoguļojas.
Maļu tik savus mapatojumus tālāk neskatoties uz to, ka realitāte tos drīz vien aizslauka mēslainē, taču mani tas nebūt nemulsina - man ir lielas, biezas klapes uz acīm, kas neļauj novirzīties no uzņemtā kursa pa Čemtreilbulvāri.