motus animi
Mēģinu kautko pateikt, bet vārdi iekrīt kuņģī. Klausies, man vajag iekšēji un daļēji nomirt, tad visiem būs Alles in Ordung. Tikai bišķiņ vairāk jāpacenšas nekā iepriekš. Iecirsties lapā un uzzīmēt, uzrakstīt, ja? nē... Galvenais netiecies vairs pēc neviena. Gulēt vajag, tikai tā vairs varu no sevis aizbēgt. Jeb ne no sevis. Ej prom, lūdzu, kas tur manī ēdas. Es tevi jūtu, jo jušana esi tu. Aizveries! Es eju prrom