kurt tad bez tevis
..Lēnais paskatījās uz mani un teica: "..nē, tā nav pretošanās, tā ir tikai viņas seja."
vēlāk garās pauzes kļuva ar vien garākas, un drīz tukšums bija tik nepanesams, ka likās, ka visa pasule ir aizmigus, lai skatītos kārtējo sapni, par kaut kādu cilvēku, kas dzīvo kaut kādā mājā, kaut kādā pilsētās..

"Skat!" Lēnais atkal ierunājās pēc kārtējās trīs dienu pauzes. Tas bija paliels vilks, kas tālumā, mūs vēl nepamanījis tipināja pa kalna muguru uz Austrumiem.
"Tāds paliels priekš šejienes."
"Labi ka aust."

Labi tas ir vai slikti, saule tomēr uzausa, bet sapņi turpinājās. Sapņi par vietām, kas kaut kur esot, par bagātībām, kādas neviens dzīvais nav redzējis, sapņi par atpestīšanu un augšāmcelšanu, tie sapņi, kas liek domāt, ka esi nomodā.