Kārtoju skapi.

Pieņemot, ka vide ap cilvēku vairāk vai mazāk atspoguļo viņa prāta stāvokli, manā galvā šobrīd valda mērens haoss. Bet pats trakākais šajā skapja padarīšanā, ka es skaidri zinu (jā, tieši tagad, kārtojot skapi ar nelielu nožēlu) – man tā patīk. Patīk mērena nekārtība, kas nev netīra un nesmird, patīk nelielās devās adrenalīns, meklējot neaizstājamo lietu, un prieks, atrodot kaut ko negaidītu. Bet galvenais, ka tā ir mājīgāk – gan prātā, gan istabā.