the egg lost at sea ([info]pace) rakstīja,
@ 2004-01-06 20:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par upeem
Man vienmeer ir bijusi sava upe, turklaat katraa dziives posmaa cita. Kameer juura ir un paliks viena vieniigaa, upes naak un iet, kaa vinjaam un Vinjam labpatiikas. Shobriid mana upe ir Lambro, ljotii emocionaala upe. Taa meedz no kauna nosarkt, palikt zalja no skaudiibas un melna no dusmaam. Kad taa sabozhas, kljuust mazliet dzelteniiga, bet zila, kad ir laimiiga. Tikai vienu kraasu - to duljkjaino gaishi bruuno, ko parasti atnes lietus, - es nevaru atshifreet. Nez kaadai emocijai taa piedienas? Varbuut skumjaam? Vai klusajaam zemuudens cieshanaam? Lai nu kaa, bet taados briizhos vinja kljuust neparasti mieriiga un aicinosha, taados briizhos manai upei labaak netuvoties.

current mood:
current music: solji divus staavus zemaak


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?