Lai nu kaa, bet citreiz seedeet upes malaa ir vienkaarshi garlaiciigi. Gribas lekt tur iekshaa, nirt dziljumaa un skuupstiit akmenjus, nevis saulee samiegtaam aciim apcereet upes pluudumu. Nav jau taa, ka vienmeer upe paarpluust un straume rauj iekshaa, nav jau vienmeer tie viltiigie atvari un pluustoshaas smiltis, prieksh tam ir pavasari un rudens lietainaas dienas. Gribu pateikt to, ka ir reizes, kad buushana upee ir tikai un vieniigi izveele, nevis nespeeja pretoties pluudiem. Protams, tas nav gudri un pavisam noteikti tas ir vieglpraatiigi, bet vismaz patr to, ka taa ir izveele, par to ir jaapriecaajas kaa nepraatiigam. Varbuut saakt treneet papagailjus?