"Kad dzīves ceļš bij pusē nostaigāts,
Tad atrados es tumšā, biezā mežā,
No īsta, taisna ceļa nomaldījies.

Mežs bija drūms, pilns briesmu un tik bīstams,
Ka grūti man to visu atcerēt.
Par viņu iedomājot vien jau bailes,
Pat nāve nevar briesmīgāka būt

Bet stāstīšu, kā gadījās man glābējs,
Kas mani atkal ceļā vadīja. "

Kā Tev šis variants tīk?