Ja istabai nebuutu vidus, es tagad droshi vien nolektu no balkona uz ielas, lai buutu viduu. Ja mans balkons nebuutu uz ielas pusi, tad nolektu pagalma viduu. Ja nu man nebuutu balkona, tad izskrietu daarza viduu. Ja nebuutu daarza, iesprauktos pa vidu jebkuriem tuvumaa atrodamajiem cilveekiem. Ja nebuutu cilveeku, ieraaptos skapii. Ja nebuutu skapja, kristu panikaa. Neatcereetos, ka var iesleegt muuziku. Staigaatu ar sarkanaam zekjeem rokaas, riitu shokolaadi un izliktos, ka mekleeju balto kakjiiti, ko vakar pazaudeeju. Patiesiibaa viss, kas man vajadziigs, buutu paaris asics sporta kurpju un paaris stipru roku, kas mani paargruustu paar slieksni. Bet istabai, protams, ir vidus. (Ja aprikozhu laikaa to peekshnji ievajagas.)