Labi, ka shodien liist, citaadi atkal buutu jaaiet uz paarbrauktuvi skatiities vilcienus. No galvas jau zinu, kaa griezhaas tas puljkjis un dzin dzin nolaizhas barjera, peec tam veel piecas minuutes staaveeshana pie pashaam sliedeem un galvas groziishana, lai peec iespeejas aatraak ieraudziitu, no kuras puses naaks vilciens, bet, protams, pirms tam veel mineeshana un aprunaashanaas ar visiem paareejiem gaidiitaajiem, un tad jau vilciena svilpe un tas iipashais mirklis, kad ar veeju un snjaakonju pats apbriinas objekts patraucas garaam. Tad atkal atkaapshanaas liidz sarkanajaam gaismaam un viss process saakas no saakuma. Un veel ir noveicies, ka tuvumaa nav neviens lidlauks.