Ja es buutu celtnieks Misha
es tagad, vienpadsmitos no riita
februaara peedeejaa piektdienaa
staaveetu pie savas rezidences
imigrantu guljamrajonaa
vienaas chiibaas un flanelja kreklaa
un ceptu kotletes uz gaazes pliitinjas

debesis buutu apmaakushaas
zeme tumsha un stingra
un snigtu retaam paarslaam
tur, kur pilseetas smalkajai kleitai
saakas oderes un izirushaas viiles
kur metro galapunkts
kaa neveikli pieshuuta poga
un dziljajaa skjeelumaa
veeja skrejceljsh

man piedereetu 12 kvadraatmetri
neapsildaamas blekja buudas
sieva Miriana un radi trolejbusu zemee
uz shodienas pusdienaam buutu ieluugti viesi -
kaiminji Apollo un Nikolajs
moldaavu muurnieks un krievu ekskavatorists
ar kuriem daliities kotletees un jokos
jo arii vinji ir taadi cilveeki, kas neizliekas
par koshaam pukjeem uz smalkaa auduma
ja vinji ir odere uz kailaas miesa
un neprotestee, ja no riitiem salst galva
bet vakaros plaukstas.