Sapnis, kas mans...
Es sapnī redzēju sniegu un mežus, un egles ar baltām galotnēm... Virs tām laidās lieli putni ar melniem spārniem, bet augstu debesīs jau viss izskatās melns.
Es gulēju siltā vannā un elpoju aukstajā gaisā... Mana elpa iezīmēja manu dzīvi. Apkārt vannai staigāja vilki, tik nežēlīgi skaisti un neatkarīgi... Viņi mani neredzēja, es varēju pieskarties viņu asajai spalvai, sajust viņu elpu un ieraudzīt neprāta mirdzumu viņu acīs. Es jutos tiem piederīga. Es gaudoju tiem līdz.
Gribu tur atgriezties.