Nekad nevienam cilvēkam nesaki, ka viņa dzīve Tavās acīs ir nevērtīga, jo Tu neesi šis cilvēks, Tev nav viņa vērtību skalas...

Nesaki, ka brīnies par to, ka kāds cits dzīvojot savu dzīvi, var justies harmonijā ar sevi, jo varbūt viņš arī tā nemaz nejūtas...

Un - visbeidzot - nesaki, ka Tev dzīvojot tā, kā dzīvo kāds cits, pietrūktu kaut kā, jo, iespējams, ka pietrūkst arī tikai šis cilvēks vēl meklē un nezin to, kas tas ir...

Man to pateica. Es raudāju. Nezinu pati par ko. Bet šie vārdi sacēla trauksmi un izcēla no nebūtības smeldzi.

Es mu laimīga, ka nekad nevienam citam to neesmu teikusi.