Maza dzīves etīde izkāpj pirms fona. Vilciena vagonā Melluži-Rīga, citu trokšņu starpā pacēļas spēcīgāks satrauktas sievietes balls tembrs
"Jēzus Kristus nāks pār mums visiem. Lūgsim, stāvēsim, stāvēsim par savu taisnību...."
soliņš, kur sēž pieci cilvēki viens otram sejā, sievai pretī trīs un viens blakus, dators klēpī ausis ausī
- "Jūs varētu klusāk, jūs mums traucējat!!"
- "Nē, es netraucēju, es stāstu patiesus vārdus"
- "Traucējat gan", klusu piebalso datorvīra blakussēdētāja
Sasienot visus vagona trokšņus, runātājs neapstājas. Viens no pretī sēdošajiem izliekas guļam, laiku pa laikam, atver acis, paskatās un atkal aizver. Otrs augstprātīgi vienaldzīgu skatu skatās virsū un trešais atkal uzlicis austiņas slēpjās aiz solitaira ercena dūža, nu varbūt, tikai minu
- "Geji sātana ir sātana apsēsti, nāciet uz praidu, pretojieties. Tas ir ļaunums. Viņi izmanto bērnus!"
ak dies, kā iekšā sāk vārīties, bet pienāk stacija Rīga un atkal viss ielīst normas robežās.

un dzirdēt cilvēku krācam pārpildītā rīta vagonā ir tiešām iedvesmojoši :)