pēcpusdienas bezsakars
http://www.satori.lv/?src=raksts&ho=J&item=2181&st=35
Apjausma, ka visa daba ir kopā ar cilvēku veido vienu veselumu. Ka jebkurai dzīvai radībai ir tikpat lielas tiesības kā cilvēkam.
nez.... ļaujot pārējai dzīvajai radībai netraucētu eksistenci vai cilvēks pats sevi neievedīs postā? Iemācamies pārtikt no materiāliem, kas nav dabas izcelsmes, jo to patērēt vairs nedrīkst. Iemācamies ēst mēģenē audzētu tomātu uz plastmasa koka imitācijas galdiem, valkāt sintētisku kokvilnu, vakarā pabarot elektronisku sunīti.
Vai savos centienos pasargāt apkārtējo dabu, viņš neieslīgs vēl lielākā atšķirtībā no tās. Bet viss ir loģiski un likumsakarīgi. Ja mēs nevaram nepatērēt un vēlamies tomēr saglabāt kaut kādas dabas paliekas, tad jāiemācas apkārtni no sevis pasargāt, jāiemācas izolēties.
... un brīdī, kad visa pasaule maksās miljardus par jūras līmeņa saglabāšanu esošajā līmenī, sapratīs, ka jāatbrīvo visi ieslodzītie dzīvnieki, nobučos kārtējo aibo paaudzi, bet ne pa īstam... nobučos drošā vidē, elektrisku signālu kairinātā smadzenes krokā, kur līdzīgi sapnim smaidīsi, bet jau labāk, jo varēsi tajā ieaicināt citu lietotāju, varēsi ceļot un atsaukties uz nu jau par tālu leģendu kļuvušo austrumnieku garīgo attīstību, uz astrāļu lidošanu un nirvānu. Sak, ja paši lidot nespējam, ļausim vadīt tiem, kas prot...
eof