Par to, kas tālāk
Biju jau iepriekš nopratusi, ka ir pienācis laiks attīstīties uz priekšu. Pēc jauniem apvāršņiem jāsāk lūkoties. Šeit viss jau ir pārāk pelēks kļuvis.
Un pēc tam, kad ar šefu norunāju 1 stundu dziļā naktī, to sapratu vēl labāk. Žēl man arī ir viņa - cilvēks jau regulāri naktīs nevar gulēt, jo uztraucas par uzņēmumu, un es to tik asi izjūtu. Nav man te vietas, neesmu es programmētāja dvēsele. Jāiet tālāk. Paspēlējos programmētāja kastītē, pietiek.
Bet nedaudz bail par to, kā būs. Bet, ka būs, tas noteikti.