Ir grūti izturēties vienādi. Ir grūti smaidīt, ja to nevēlos. Ir grūti skumt, ja neredzu sevī tam iemeslu.
Ir grūti pārkāpt pāri tām robežām, kuras esmu pati sev radījusi. Un arī citi - arī jūs.
Ir sāpīgi, kad kārtējo reizi gribas mest plinti krūtīs aiz nespēka. Vai aiz neticības.
Gribas pasaulei vairāk smaidus dāvāt. Bet pati savu ne vienmēr varu izdabūt.

Cilvēkos tik daudz šo aizpriedumu. Anniņai radies priekštats par Pēterīti un Ilzīti. Un, lai ko viņi tagad darītu, Anniņa Pēterīša un Ilzītes darbus, rīcību un domas tulkos pa savam - tā, lai viņu darbības sakristu ar Anniņā esošo uzskatu sistēmu par viņiem.