Ja jau reiz iesākās runa par "īstajiem" un ne visai tādiem:).
īstais / neīstais, da muļķības tas viss. Manuprāt, ir cilvēks, ar ko tev vai nu kaut kas ir, vai arī nekas vienkārši nevar būt, kaut no skata - piens un asinis, ij pusgarnizons ar meitiešiem biksēs čurādamas apkārt skraida. Un, ja reiz ir, pie kam abpusēji, tad viss pārējais notiek pats no sevis.
Es šoreiz, protams, nerunāju par meitiešiem ar uzsistām un/vai saraudātām acīm ar tekstu - bet viņš taču mani tik ļoti mīl...