Līdz šim rītam es ar rezervi izturējos pret BMW automarku vadītāju apsaucieniem par to, ka šadas a/m vadīšana ir diagnoze. Izlekt krustojumā, lai nogrieztos pa kreisi, un iebraukt (pat nepiebremzējot) pretējā joslā braucošas a/m sānā, nemaz neskatoties, ka tā nav vienīgā mašāna joslā, bet josla gana noslogota.... var tikai retais. Tikai pateicoties labām bremzēm un manai reakcijai, es neiebraucu bembistam sānā. Bet tā gribējās! Kā nekā bembistam mašīna bija jauna un glauna. Toties manas domas par notiekošo un viņa braukšanas prasmēm viņš no manis dzirdēja. Cik nopratu viņš pat iedomāties nevarēja, ka tiesības oficiāli kārtot (nevis pirkt) cilvēki dotadas tapēc, lai iemācītos vadīt a/m un zinātu, kad un kā braukt, bet nevis tapēc, ka viņiem vienkārši garlaicība pārņēmusi dzīvi.

P.S. lai piedod pārējie BMW a/m piekritēji, man maza cerība vēl palikusi, ka visi tādi nav.