Pavasaris mani vienmēr ir ņēmis ar savu rosīšanos un saules pirmo siltumu. Tad garīgais stāvoklis vienmēr ir bijis labs un dzīves apmierinājums, pilnīgs. Vasara mani dažkārt beigusi nosta ar savu karstumu, ampelēšanas ar draugiem un pilnīgs vaļošanās laiks. Savukārt rudeņi mani vienmēr ir fascinējuši. Ar savu krāsainību un rudens saules dzestrumu. Tajā visā ir kaut kas juteklisks. Varbūt tieši tapēc manu pakrūti tauriņi ir iztaustījuši tieši rudeņos. Tik šis ir nedaudz citāds. Daudz vairāk racionalā un skeptiskā. Mjā, ikdienas pienākumi atstāj savu...
vai varbūt tauriņi tikai nedaudz aizkavējušies vai nomaldījušies...