Brīvdienas interesantas, tiesa ne visas, tik sestdienas vakars. Sen jau tas laiks, kad pēdējo reizi ampelējos pa Rīgu sestdienas pievakarē, ievērtējot sabiedrību klubā vai bārā. Nekas nav mainījies, mašīnu tuvāk pie V-Rīgas noparkot var ar grūtībām (pat darba dienās tas sagādā mazāk pūles), vietās, kur var pasēdēt un iemalkot kādu dzērienu pirms kāju izlocīšanas, vietu vairs vienkārši nav. Tika likti priekšā priekšlikumi vairākām publiskām vietām un izsecinājām, ka esam apsolūti atpalikušas, jo vietas, kur lasās normāla publika, tas ir bez indivīdiem, par kuriem gadus dod vairāk kā tie sver un muzikālais pavadījums telpā nav tāds, pēc kura varētu regulēt naglu dzīšanas ritmu, uz skaitli "viens" vairs nenosauksim. Bet tas mūsu cerības nelauza, devāmies ČBK:))). Mjā..., publika interesanta, vērojot dažu labu pāri, nonāc pie secinājumiem - "tētiņam Freidam noteikti būtu ko teikt" jeb "kur viņi viens otru ir atraduši":)). Tā nu ļāvāmies "Līvu" mūzikālajam izpildījumam. Nu nav, nav vairs... no "Līviem" vien tādas atraugas vien palikušas :((, skumji. Un mēģinājumā, izlocīt kājas, nosecināju, ka cilvēkam ar fobiju pret šaurību apkārt, ne tikai nebūtu vietas, kur izlocīt kājas, pat pēc dzēriena viņš trauktos ar baiļu izteiksmi sejā.
Tāds lūk sestdienas vakars. Bet bija jautri:), kaut diez vai vēl baudīsim šī iestādījuma mīlīgās telpas tuvākajā nākotnē....

P.S. toties man tagad ir blats galdiņu pasūtīšanā:)), laipnais ČBK administrators par to solijās parūpēties:).