Vaļošanās dienas
Laikam beidzot arī manā apziņā ir aizgājis tik tālu, ka vasarai nu jau ir beigas.
Lielā rudens ābolu talka. Daudz saspiestu sulu un māmiņas rosīšanās pa virtuvi tās visas noglabājot ziemai.:)
Izbrauciens ar riteni pa Siguldu un pasēdēšana Paradīzes kalnā. Lēns lapkritis un tālumā vietām krāsu laukumi. Ak, rudenitņis... tu mani sāc valdzināt arvien vairāk. Un miglas dūmaka pie Gūtmaņa alas vakara krēslā:), kas atsauca atmiņā, ka sen nav skatīts tik iemīļotais bērnības psiholoģiskais trilleris "Ezīts miglā":). Tāds rāmums un miers.

P.S. tauta! laiks braukt vērot lapas!