Es jau gan gribēju sākt ar "Eņģeļiem un demoniem", tā teikt hronoloģiskā secībā, bet ņēmu pirmo, kas bija.
Aizrauj pateisi ne pajokam. Sāku domāt, kapēc tā kļuvusi tik šausmīgi populāra un nonācu pie secinājuma, ka šito grāmatu lasīt uz fanātismu orientētiem cilvēciņiem nevar dot.
Jāsaka, ka neko gluži jaunu tā arī nepasaka, tikai to, ka viss šai dzīvē ir relatīvs. Un nav vienas apsolūtas patiesības, viss ir tikai katra subjektīvs redzējums par lietām un notikumiem.