Filma "Kad Lietus un Vēji Sitas Logā" ir izcili spilgts pierādījums tam, ka kvalitatīvu latviešu kino vislabāk meklēt laikā pirms septiņdesmito gadu sākuma, kad Padomju Savienības atpalicība vēl nebija kļuvusi traumējoši uzskatāma uz ekrāna. Filmas tika veidotas ar pienācīgu cieņu un kultūras apziņu, kā rezultātā scenāriji necieta no naivuma un samākslotības, bet galvenajās lomās varēja parādīties tikai tie aktieri, kas to acīmredzami pelnījuši.
No šīs filmas visvairāk iegūs tie, kas uzskata, ka Rīgas Kinostudijas melnbaltais periods sastāv tikai no teatrālām Blaumaņa ekranizācijām un blāva socreālisma, kā arī baidās no latviešu kino tik nožēlojami tipiskā garlaicīguma. Viņu kritiskajai acij Aloizs Brenčs piedāvā glīti izgaismotu film noir ar samērā hičkokisku Hariju Liepiņu galvenajā lomā un Lilitu Ozoliņu kā viņa femme fatale.
Vēl lomās: Eduards Pāvuls Uldis Pūcītis Juris Pļaviņš Alfrēds Videnieks Māra Zemdega