oscarsq ([info]oscarsq) rakstīja,
@ 2021-04-12 13:26:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:attiecības

Kā dzīvo un izskatās sievietes, kuras gadu desmitiem iztiek bez vīriešiem?

Internetā uzdūros materiālam par vientuļniecēm, par sievietēm, kuras brīvprātīgi un pilnīgi apzināti gadu desmitiem ilgi dzīvo tālu prom no cilvēkiem, vai nu reliģisku apsvērumu dēļ, vai, lai atrastu sirdsmiera vai zinātnes labad.

Iepriekš man šķita, ka norobežošanās no cilvēkiem ir kaut kāds īpašs vīriešu ceļš, un ka sieviete ir daudz sabiedriskāka būtne, un to, ka viņa nav gatava izolēties no ārpasaules, bet iedziļinoties tēmā, es sapratu, cik ļoti es kļūdījos.

LASI VĒL: 32 gadus vecai Krievijas iedzīvotājai piedzima 12. bērns. Trokšņainā ģimene!

Izrādās, ka visā pasaulē, ieskaitot mūsu valsts milzīgos mežus, ir daudz mazu namiņu, alu un būdiņu, kuru īpašnieki savulaik izvēlējušies vientulību, un patiesībā nevēlas atgriezties pie civilizācijas, un šeit, es uzsveru, es nerunāju par tādu "sievietes vientulību", kur viņa dzīvo dzīvoklī ar četrdesmit kaķiem un nevēlas attiecības ar vīrieti, nē, šis nav tas stāsts. Tas ir stāsts par psiholoģiska rakstura slimību, ja cilvēks dzīvo ar četrdesmit kaķiem. Tā, piedodiet, ir psihiatrija un vīra, un bērnu klātbūtne šeit var palīdzēt tikai vienā gadījumā, ja radinieki laikus pamanīs šo slimību un nosūtīs sievieti uz neiropsihiatrisko internātskolu, taču paša izvēle doties prom no civilizācijas un dzīvot vientulībā ir paša izvēle un tas ir pavisam kaut kas cits.

Emma Orbaha mežā dzīvo jau 18 gadus. Viņai tagad ir 58 gadi.

Sievietes pašas izveido savas mājas, aprīko tualetes un vannas istabas, iegādājas un gatavo ēdienu, kā arī pasargā sevi no ārējās vides. Bieži vien šie mājokļi ir ļoti labi organizēti. Es pēkšņi atcerējos izteicienus, kas laiku pa laikam ir dzirdēti internetā par tēmu "ja notiks katastrofa, civilizācija sabruks - tad sievietes pašas rāpos pie manis uz ceļiem”, bet šeit šis apgalvojums ir galīgi pretējs, jo pie šādām sievitēm paši vīrieši rāpos uz ceļiem, jo viņas ir spējīgas parūpēties par sevi daudz labāk par dažu labu vīrieti, jo izdzīvošana savvaļā nav viegls darbs. Šādos cilvēkos, kas ir spējuši izdzīvot mežā un pielāgoties šādai videi ir kaut kas neticami pievilcīgs, jo šie cilvēki ir spējuši pārvarēt gandrīz galvenās cilvēces bailes - bailes no vientulības.

 

Šī ir 70 gadus vecā kanādiete Zoja Lūkasa, viņa gandrīz 50 gadus dzīvo pamestajā, aukstajā Sable salā.

Es šobrīd nerunāju par to vulgaritāti, ar kuru uz mums mēģina šņākt nepietiekami audzināti pilsoņi, kuri ir uzlikuši zīmogu "vientuļās vecumdienas". Es nerunāju par ikdienas ērtībām no sērijas “Kā tev ies bez stingras vīrieša rokas vienistabas dzīvoklī? Ko darīt, ja plaukts nokrīt? Un, ja krāns salūzis? " Un arī pat ne par tādām lietām, ka “nebūs neviena, kas varēs ūdeni padot”.

LASI VĒL: Ja jūs dzerat kafiju katru rītu, lūdzu, izlasiet šo rakstu. Lūk, ko kafija dara ar jūsu organismu!

Es runāju par daudz globālākām lietām, kas uzdzen zosādu. 18 gadi vientulībā, 30 gadi vientulībā, 40 gadi vientulībā un galu galā viņas visas saka pētniekiem, kuri nejauši uz viņām uzdūrušies: Man viss ir kārtībā. Es neesmu viena - man ir daba, ir putnu dziesmas, ir mani draugi – dzīvnieki. Ir viss nepieciešamais laimei.

Elizabete Pretejona, kura 47 gadus bija vienīgā Hollsandas ciema iedzīvotāja.

Nav iespējams izvairīties no vientulības. Nav iespējams aiziet pie vientulības. To nevar aizlāpīt citi cilvēki. Šī nav vieta, kur cilvēki tiek sūtīti. Nav vīrieša vai sievietes virntulības. Ir tikai prāta stāvoklis un tieši no tā būs atkarīgs kā tu dzīvosi dzīvi.


Avots: abiem.info



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]n
2021-04-12 13:33 (saite)
Nice.

(Atbildēt uz šo)


[info]n
2021-04-12 13:36 (saite)

(Atbildēt uz šo)


[info]n
2021-04-12 13:36 (saite)

(Atbildēt uz šo)


[info]n
2021-04-12 13:38 (saite)

(Atbildēt uz šo)


[info]n
2021-04-12 13:41 (saite)

(Atbildēt uz šo)


[info]n
2021-04-12 19:53 (saite)

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?