eu, murkšķi, kas notiek...

A nevar piedzerties jau šovakar? un dzert visu rītdienu? un tad spēlēt gala eksāmenu paģirās. būs vismaz atslābināti muskuļi. vieglās rokas, tā teikt. nesaprotu, kā lai tiek līdz ceturtdienai. kad tik daudz ko vēl taču varētu darīt, bet nozīmes tāpat nekādas. zefīrus gribas.
un vispār es negribu piedzerties jau tagad. es gribu uzreiz būt piedzērusies, bet visām tām nepieciešamajām darbībām pirms tam.
Sapnī mani samīļo sen neredzēts kolēģis. Nāk un guļ blakus, tāpat vien, jo zina, ka neko vairāk nevajag. Neder, ja mani samīļotu meitene. Neder arī vīrietis, kuram pret mani vai man pret būtu jebkādas papildu sajūtas. Gribas pagulēt azotē vīrietim, kurš būtu kā tēvs vai brālis, bet ne tēvs, ne brālis arī nederētu. Tādēļ sapnī nāk sen neredzēts Ojārs un bez paskaidrojumiem saprot, ko man vajag.

Bet tas viss patiesībā ir sūds, vai ne? tikai patīk sevi pažēlot un nepalīdzēt sev sajusties labāk. ir taču tik patīkami ciest par sīkumiem.

Chris Botti savā Bostonas koncertā 2008. atbildēja uz jautājumu, kas ir viņa panākuma pamatā. Četras lietas - "Practice, practice, practice. And be friends with Sting."
Vienmēr esmu zinājusi, ka tā tas ir. Un sen jau spēlētu uz lielākajām pasaules skatuvēm, ja vien būtu zinājusi arī pareizo secību tām četrām panākumu atslēgām.

prātoju, ja es uztaisītu jaunu kontu, piedraugotu jūs, atsāktu rakstīt postus, vai jūs piedraugotu mani un cik ilgu laiku jums vajadzētu, lai atpazītu, ka tā esmu es. galu galā, 2013.gadā man bija trīs ieraksti un 2014.gada trīs ieraksti ir jau iztērēti. šodien šauju pār strīpu. šis ir jau ceturtais, turklāt ir tikai marts, nezinu, vai tā var dzīvot.

negribu iet uz dominika millera koncertu, jo ir sajūta, ka viņš spēlēs, bet es nevarēšu saprast, kādēļ uz skatuves beidzot nenāk arī Gordons Metjū Samners(s)s(s)s(s).

bet kādu blogu, iespējams, vajag rakstīt. esot long distance relationship, iespējams, tā ir vieglāk nesajukt prātā. "plug in or find another power source" saka mans dators un viņš nerunā tikai par elektrību. ņemot vērā, ka reāls "plug in" šobrīd nav iespējams, finding another power source is a must do. ar draudzenēm te diemžēl nepietiks. prasās vairāk adrenalīna. bet mocīt R. un dot viņam veltas cerības, ņemot vērā, ka velns viņzina, ko viņš vispār savā dzīvē domā un cer, nozīmē ne tikai vienu izmocītu R., bet divus. un tas ne pēc kā vairs neizklausās. pareizāk sakot tas izklausās pēc lrlrlr. vēl precīzāk sakot - pēc diviem lrlrlr, un to es no sava vijoles skolotāja iemācījos - šitos te ļurinātājus ciest nevar. ļur ļur nekam neder.

tātad - lai nepārvērstu savu fb par twiterkontu, atgriežamies pie klabēšanas. salikt kopā teikumu gan prasa ievērojami lielākus pūliņus, kā tas bija kādreiz. par komatiem arī šaubos un brīnos. galu galā visu laiku gribas teikt, piem., galu galā. bet tie galu galā ir sīkumi galiem galā un lielās lietas galu galā ir galiem otrā galā un galu galā kaut kāds rakstiskās valodas treniņš ir nepiciešams, citādi baķi varētu arī neuzrakstīt, kā es to šobrīd ļoti cītīgi daru. t.i. ļoti cītīgi nerakstu.

allraitīrait, get the spam started! joplā lillā

I find it hard that sometimes I just don't get what you mean.
Then again - sometimes I don't understand what others mean either. And sometimes I mess up my language and mind until the point no one could understand what I have just said. Jebkurā valodā. Un arī bez valodas.

visas dziesmas ir par mani. zinu, ka nav, bet apbrīnojams taču tas dziesmas, vārdu un sievietes psihes spēks tulkot un saprast tieši tās debespuses, kas tajā brīdī ir vistuvāk vaigam.
šodien, piemēram,
"dzīve nemīl, ja par daudz tiek skumta
arī tad, ja rētas slikti dzīst,
arī tad, ja ne zem viena jumta
būsim divatā, kad laukā līst."
man nav lietussarga. laikam jau nav arī jumta. bet ar to es jau sāku samierināties.

pirms iebraukšanas autoostā mani pamodināja onkulis. teica, ka tā es visu jaunību nogulēšot.

būtu aizdomas, ka es noguļu savu jaunību, tad es autobusā vis negulētu līdz pat pēdējai iespējamajai minūtei.

[02:23:15] R.V.: ko viņi lietoja?
[02:23:48] R.B.: viņi ir pilni ar seksuālo enerģiju, kas šādi tranformējas mūzikā

Lai gan viss ir kārtībā un es visu zinu, visu sajūtu un saprotu, šis rudens ir izdomājis jukt prātā. Cīkstēties? Tad zāle tur pavasarī vairs neuzdīgs. Kur gan manī ir tā poga "pofig". Spēks vai vājums ļauj man to aizsniegt. Bet lai iet. Kas būs, tas būs. Brīva vieta mūsu transformācijām un varbūt galu galā mēs visi tomēr būsim ieguvēji.

[02:39:41] R. B.: nevar vienkārši skumt
[02:39:53] R.V.: divkārši arī nevar, vai ne?

http://klab.lv/users/tinktuura/

pašplūsmā
6/5/06 07:55 pm
Tuksnesim pie kājām, ceļos nometies lūdzejs. aizlūdz par katru smilšu graudu. Lai nāk smilšu vētra, es nebaidos ne nieka, tauriņu tīklā to ķeršu un pieradināšu trīslitru burkā. Ik reiz, kad lasu citu nedzejnieku dzeju, es pukojos, ka garlaicīgi, jau viņu domas esmu atdevusi papīra klēpim, bet neraizēju daudz, jo nav jau vērts, kad sagribas dzejot, es neceļu ausu un ceru, un ticu - kaut kad taču tam ir jāpāriet, jo tas ir tikai viens posms, kurš beigsies, kad sāksies cits. Es vēlos plašumos, kur neesmu vēl bijusi, es vēlos jaunas smaržas, jaunas garšas, es vēlos plašumus, man ir aptrūcies rakstāmais, bet kamēr vēl vēlme mani tirda, es nevaru nerakstīt un nemierā dīdos. Ik rinda, kas nonākusi tālāk par šejieni, ir nejaušība, kas savā ātrumā paspējusi izsprukt vārdam nē starp kājām, kad pēkšņi liekas - nu šo var rādīt arī citiem, vai oho vai feini, lai vai kur tas būtu, es palasos, ko cilvēki tur jau salikuši un mana vēlme pāriet, pat kļūdama pretīga un diemžēl atstādama aiz sevis tādu skāņu rūgtumu, ka tomēr nebija, šoreiz vēl nebija un kad tad būs, nebūs, neviens cits, kā tikai es, nekad nespēs izlasīt manās rindās to ko esmu uzrakstījusi, svešiem cilvēkiem sveši vārdi, bet es neceļu ausi, kaut kad taču tam Ir jāpāriet. kad sāksies kas jauns, šim būs pienācis gals.

Šovakar liekas, ka ļoti vajag gavēni, apņemšanos. Kaut ko būtisku izmainīt. Ar profilbildi šoreiz nepietiks.
Citādi ir tā, ka sēž uz poda un raud. Visas pasaules smagums uz sirds un bērnišķīgi apvainojusies skumja, ka visi citi ir labāki, visiem citiem ir vairāk dukas, vairāk radošuma, vairāk spējas organizēt/ties. Šovakar visiem citiem ir spēcīgāki principi un noteiktāki mērķi. Viņi zina, ko dara, kāpēc un vispār, kā to darīt. Viņi neko neizšķiež. Un viņiem viss ir kārtībā.
Visi citi, meh.
Nesaprot, ka man ar tā gribas.


Upd. gribas uzsmēķēt. tā gan būtu viena no lietām, ko pavisam droši varētu apņemties nedarīt, bet nope. un lai gan Y, teica, ka viņš neuztraucās par manu uzsmēķēšanu, jo zina, ka es smēķēju tikai tad, kad man ir labi, nevis tad, kad esmu down, es tik un tā šobrīd plānoju loga atvēršanu. Jo acīmredzot mani principi un solījumi man neko daudz nenozīmē, ja es acumirklī jūtos citādi, kā tajos paredzēts.
Tikai piemērs augstākminētā patiesumam.

Upd.daudz vēlāk.
Toreiz tā arī neuzsmēķēju. nākamais rīts vēl ar gavilēm nenāca, bet katra nākamā diena virzījās tam arvien tuvāk un tuvāk.

Klau, Jums te kādam vai pazīstamam nav mājās basģitāra, kuru iedvesmas aizplūdā šobrīd nemaz neizmantojat, kas nozīmētu, ka es uz šo semestri varētu piesacīties paīrēt? Jaunas robežas prasa ne tikai uzņēmību, bet arī resursus. :)

sūrst.
zināju, ka sūrstēs, bet kad nu sūrst, tad tāda priekšzināšana nemaz, nemaz nepalīdz.

tagad jūtu, kā viņa varēja tos nātru kreklus uzaust. kad sūrst, tad var.

Lazarete.
Tikko puslīdz atkopos no šīs karstās un angīnveidīgās, tā esam apmainījušies lomām. Tagad es vārīšu vistas zupiņu, kamēr mīļš puika mēģina izvārīt gultu.

Kurš no Jums (un citiem) cibiņiem varētu palūkot, kas vainas manam kompītim, ka ar skaņu vairs nedraudzējas. Varianti par to, kur tas suns ir aprakts, grozās gan ap operatīvo atmiņu, gan skaņas karti, gan nav ne jausmas.

Negribu nest uz datoru ātrajām palīdzībām, ja varbūt varu aiznest tepat kādam. Taisnība, ne?

- I think I am going to die soon.

Iesaki zobārstu, lūdzu!

mīlu dzīvi
gribu rīt no rīta pamosties agri un viegli pat tad, ja būs lietains
smēķēt uz sestā stāva palodzes ir bīstami, ja noreibst pat no pusītes
spēlēt vijoli naktī vajag klusiņām un maigām, jo blakus dzīvoklī beidzot no vēdera izrāpies maziņais pa laikam raud
cilvēki apkārt tādi, ar kuriem tikai asprātībās un vārdu spēlēs komunicēt gribu
rīt nosūtīšu pastkartīti savai erasmus korejiešu mīlestība
izprintēšu notis ierakstam un pamācīšos uz mīnusiņiem
izdomāšu lielisku uzrakstu un bildi dzimšanasdienas kreklam vienam no labākajiem kolēģiem
turpināšu spēlēt 10% speci un pārējo procentos neizsakāmu
atbildēšu uz jautājumiem par to, kādēļ debesis ir zilas un kā sauc bizbizmārītes vīru
paspēlēšu koncertā
nebaidīšos džemā
būšu pievilcīga, dzirkstoša un dēkpilna
dienas laikā noguršu daudzkārt un par vienu kārtu vairāk atgūšu "otro" elpu
turpināšu mīlēt dzīvi
tam man drosmi šoreiz nevajag
let it be
nestāvēt ceļā, tam kas grib notikt
būs salds sapnis
http://www.youtube.com/watch?v=r8OipmKFDeM
http://www.youtube.com/watch?v=GjdHHMALtto&feature=related

jo ilgāk es dzīvoju, jo ilgāk dzīvojuši cilvēki, kurus satieku.
tik grūti nenobīties no tā apjoma, kas ir viņos un ko es nevaru zināt, un ko es nevaru atklāt, un kas iespējams nekad man nebūs skaidrs.
sākt iepazīt cilvēku. tas ir kā sākt mācīties ko lielu un nozīmīgu. kaut ko, ko ļoti, ļoti gribas iemācīties, bet nevar pieķerties, jo apzinies, cik ļoti daudz ir jāiemācās, apzinies, ka visu neiemācīsies, nesaproti, ar ko lai sāk.
bet mācībās iesaka sākt ar mazumiņu. pa piecām minūtēm. kad vārās ūdens tējai. bet tās piecas minūtes veltīt tikai tam. iet dziļumā un tikai pēc tam plašumā.

vai mīlestībai ir vajadzīga drosme

visticamāk brīdis, kad uzdod tādu jautājumu, jau nozīmē, ka nav pamata bažām par mīlestības klātbūtni. un visticamāk, ka nav nekā tāda kā "sākt iepazīt cilvēku". un salīdzinājums ar mācībām arī visnotaļ bezjēdzīgs tādēļ.
bet drosme ir vajadzīga. dzīvei. mīlestībai. dzīves mīlestībai. drosme noticēt. drosme paļauties. drosme uzdrošināties. drosme pieņemt. un drosme atlaist.

bieži nobīstos. vai nekļūdos. vai neesmu pārdroša. vai nebūs ļoti sāpīgi.
bet lielākajā tiesā šādu brīžu situācijā tūdaļ atrodas kaut kas labs, par ko varu būt pateicīga jau šobrīd, jo tas JAU ir noticis.
un lielā tiesā gadījumu tas ir arī kaut kas tāds, kas atsvērtu pat sāpes nākotnē.
sāpes, kuras visticamāk nepienāks vai kuras es tā pa īstam "neizbaudīšu", jo tas, par ko esmu pateicīga, šķiet, ir kaut kas lielāks, spēcīgāks un ilgstošāks par iespējamajām nākotnes mokām.
http://www.youtube.com/watch?v=duvg2yUmnaM

es nezinu, kas ar Jums notiek, jo manis te nav.
muļķīgi it kā, ka mana nespēja šeit rakstīt ir radījusi arī nespēju lasīt un tādējādi mani tik ļoti attālinājusi.
par dažiem no jums ļoti raizējos. un šķiet, ka tam ir iemesls.
tai pat laikā neko nevaru izdarīt. "lietas labā"
tāda nolemta sajūta, ka draudzība tomēr nav vilciens, kurā varu iekāpt atpakaļ.
esmu ļāvusi iet un man ir ļauts iet.
un tad mēs visi ejam.
un esmu jau aizgājusi iespējams pārāk tālu, lai trīs teikumos pastāstīts nokavētais varētu būt pietiekams, lai saprastu un sajustu.
ceru, ka tas nav tik absolūti un neatgriežami, kā man tagad šķiet. lai gan pieļauju, ka dzīves īstenībā viss patiešām ir tieši tik skarbi, cik liekas.

Dievs vienmēr ir klāt. paļaujos Viņa acij un rokai pār jums.

ĶĪNIEŠI! ^_^

dzīve manī ir pazaudējusi jebkādu realitātes sajūtu

citādi Ziemassvētki. esmu mājās, bet vecāki šorīt aizlidoja pie māsas. kopā ar brāļa ģimeni cepām picu, atpakojām pusi dāvanu. Ziemassvētku mielasts un otra puse dāvanu pēc angļu tradīcijām būs rīt. bet šodien. šodien jau ap deviņiem uznāca milzu miegs. inerces pēc pretojos, bet var taču arī padoties? atdoties un paļauties.
michel legrand orķestris blakus un arlabunakti. ziemassvētku sapnī pie manis atnāks trīs spoki

p.s. Priecīgus Ziemassvētkus a la And so I'm offering this simple phrase, To kids from one to ninety-two, Although its been said many times, many ways, A very Merry Christmas to you

mājā tieši pretī kongresu namam ir brīva komunālā dzīvkļa istaba. 

ja man būtu iespēja, es labprāt palasītu, kādu dzeju rakstītu tagad. par ko. cik blīvu. cik atklātu. cik klasisku. cik brīvu.
tā it kā no tā es varētu sevi labāk saprast.

šodien dzīvoklis pats uz savu galvu bija nolēmis mani sagaidīt mājās kā kaķis. skrien pretī, glaužas gar kājām, ir silts, pūkains un visu garu dienu aiz muguras ietin miglā. tikpat silta rolton kartupeļu putras bļoda uz vēdera un ar aroniju sīrupu un ūdeni atšķaidīts sarkanvīns. putrā iebēru arī Indijas riekstus un piegriezu trīs mammas sūtītās kotletītes ar papriku. domāt, ko ēst, gatavot un ēst man sagādā garīgu baudu, pat tad, ja tā ir tikai sviestmaize. šovakar tik ļoti izteikta sajūta, ka te neesmu viena. bet nevienam nav jāstāsta, kā pa dienu gājis, nevienam nav jāatskaitās. viss zināms.

un tagad var gandrīz aiziet gulēt. :)

no rush

(p.s. atbraucu mājās un mammai aizrautīgi stāstu visu pēc kārtas, ik pa laikam iepīdama frāzes angliski. printscreen nospiedās, kad, pavadot spējām roku kustībām, teicu viņai "un tad man bija WATAFAK?!". mamma smejas un, kad citā brīdī tikpat aizrautīgi saku "nu nafig", izlabo, ka foršāk esot teikt "nahren".)

šovakar izvēlos palikt viena. apdomāju savus draugus riņķī visapkārt, kā kādreiz "skaitīju" lelles plauktā kārtojot. kleitas krocīti pielabot, pavaicāt, kā klājas, pašai arī atbildēt, nopaijāt galvu, sabučoties, vienmēr justies mazliet vainīgai, vienu noliekot plauktā un pievēršoties nākamajai.

man ir lieliski draugi. paldies!

Mūzika: aimee mann - magnolia

manas simpātijas pret jebko šajā dzīvē balstās neizpratnē, ziņkārībā un intrigā.
dabiski, ka šķetinot ir pavisam vienkārši sapīties.

sapinusies.
atkal un atkal.

gulēt ar mani šovakar nāk braiens īno http://www.youtube.com/watch?v=SrZYP8SzlN8&feature=related
tā vēl nekad nav bijis, bet sajūtas ļoti dabiskas un pašsaprotamas. uz labu.

garīgi gribas nomazgāties un tad ēst.
fiziski gribas tikai ēst. gatavot arī ne.
un es vakar samīļoju kaķi. vēl šodien atceros kaķi.
pa kāpnēm ejot, iztēlojos, ka esmu aizbraukusi erasmus.
mazliet pietrūkst mammas.

Ļoti
Skaists
Lietus

Ļoti
Skaists
Rīts

pirmās kāzas nospēlētas.

pēdējā laikā katru nakti redzu sapņus, tādēļ tagad iešu gulēt, pat ja priecīgs satraukums, šķiet, neļaus aizmigt. septiņas stundas augstpapēžu kurpēs, pie klusuma nepieradušas ausis, no garīgās, ne materiālās pārtikas dienu izdzīvojis organisms - tie gan palīdzēs to turn off this dance machine.

tas ir kā, kad tikko esi iepazinies ar jaunu, interesantu cilvēku. nezini, kas ir. nezini, kā būs. bet liekas, ka iespējams ir gandrīz viss.

PALDIES ir mans mīļākais vārds jo īpaši šodien.
un PALīdzDIES jaunajam vīram un sievam. kā nekā, viņi ir pirmais ieraksts manā bilancē, kurai par visiem 100% vajadzētu būt liecībai, ka visi, kuru kāzās esmu spēlējusi, dzīvo kopā laimīgi līdz mūža galam un vēl pēc tam.

p.s. es sev patīku, kad spēlēju. lažoju, kaitinos, gribu arvien labāk, cīnos, līdz pasaku pofig, atbrīvojos, izjūtu un atklāju. lai ar kāds būtu saturs, tādu patikšanu ikkatram novēlēt gribas. dzīvot palīdz.

Mūzika: diskžokejs radio skonto, ko klausās Anna, kas ir aizmigusi

dienas jautājums šajos radioviļņos ievilcies nedēļas un mēneša jautājumā:
kas pirmais?
- vai pienāks mierīgs vakars ar "vissnozīmīgākaisirizdarīts" sajūtu, kad var noskatīties pilnmetrāžas filmu (nevis seriālu) vai vienkārši aiziet agri gulēt, zinot, ka rīt nebūs agri jāceļas;
- vai arī es pēc tāda vakara vienkārši pārstāšu ilgoties.

pēc "visuesmuizdarījusi" sajūtas jau vairs neilgojos. noslieces uz otro atbilžu variantu jūtamas.

p.s. vai cilvēks, kurš neprot plānojot laiku ekonomēt enerģiju, varētu no šīs likstas paglābt savus bērnus.
p.p.s. neatceros vārdus un sakarīgu teikumu bez piepūles uzrakstīt nevaru.
p.p.p.s. dzīvot gribas iemācīties, bet nevaru ieplānot laiku, kad mācīties un enerģiju, par ko iemācīties.

gribas pieteikties kādos anonīmajos.
varbūt tajos, kas neko ļaunu nenojauzdami, mēdz nobrīnīties - man gan tā nekad nav bijis. un vēlāk dabū iekšās pilnu kravu.
varbūt tajos "hipohondriķos", kas lekcijas klausīdamies sevī atrod visus kompleksus pēc kārtas.
varbūt tajos, kas uzņemas pienākumus, un neatzīst, ka nespēj to pildīt.
varbūt tajos, kas neiet gulēt, kad ir noguruši, negrib celties no rītiem un naktīs pa retam apraud lietas, kas dienā asaras nenopelna.
varbūt tajos, kam ļoti gribas pieteikties kādos anonīmajos, lai brīžos, kad vajadzīgs saņemties un iet, varētu atslīgt atzveltnē un pie visa droši vainot kaut ko abstraktu.

uff, sveiks, rudens, dubļu sezona sākusies.

dublis Nr.2

nevaru uzrakstīt klabējienu. gribas to izskanēt uz skatuves. kopā ar orķestri. pietiktu pat orķestra bedrē sēdēt, lai gan solistos stāvēt arī būtu labi, vai kamersastāvā. starp visu, ko man šobrīd ļoti gribas un kā dēļ šis rīts ir reizē tikpat skaists, cik sāpīgs, jo nepiepildīts, tāda skatuves izteiksmes vēlme ir kas pavisam jauns, agrāk nejusts. esmu par to domājusi, sēžot pie orķestra pults. esmu centusies, neko tādu sevī nejūtot, izprast, kāda šī vēlme varētu būt solistiem, bet, kad tā ir atnākusi pie manis tepat, gultā, tikko pēc miega, tā ir neparedzēti tīra, dzidra un nesavtīga vēlme. vēlme kļūt lielākam, lai spētu izteikt lielākas lietas.
pa atslēgas caurumu tikai vējš. pa kaķu durtiņām, kaķis. gribu vismaz durvis atvērt.

Mūzika: accuradio

es nemācos ilgoties.

ilgošanās māca mani.

pietiek ar vienu lietu, ko dari negribot, ar piespiešanos, un prieku vairs nesagādā arī tas, kas kādreiz vienīgais ļāvis skatīties uz priekšu.
kādēļ es grasījos uz to nolūkoties no malas un neko nedarīt.

gribu dzīt saknes.

sēdējām bastejkalna zālē un mierinājām panīkušās sevis ar labākās konsistences saldējumu ever. vīrietis nāk klāt un jau pa gabalu saka, lai nebaidāmies, stāsta, ka "es nekod" un ka mēs "smukulīšas". ilgi stāsta, lai nebaidāmies. kad beidzot pamana, ka tiešām negrasāmies bīties, teicas esot ievērojis mūs jau agrāk spēlējam. patīkot. un kefīru griboties. ne jau ko dzeramu. un maizīti. vai mēs varot. un turpina visādi. iedevu viņam 70 santīmus. kefīrs gan tagad dārgs. bet vairāk dod neatļāvos. gan jau pats gana prātīgs. pat ja ne kefīru.

tad viņš mums teica - "es jums novēlu lielu, lielu mīlestību un dāūdz bērnu!"

arī citādi nebija bēdīgs vai nošņurcis, kā nekā pie meitenēm nāca, muguru taisnu, bet nu bija tapis vēl līksmāks. un, kas man šķita tik acīmredzami un skaidri, ka ne jau par naudu priecīgs, bet drīzāk par cilvēcību, par uzdrīkstēšanos un vainagošanas varbūt, es nezinu, par ko, bet par naudu vismazāk.
un vēl tagad man ausīs turpina skanēt "lielu mīlestību un daudz bērnu". nevis kā novēlējums skan, bet kā pārliecība, ka jau ir. kā paciņa, kas pienākusi pastā. tikai jāaiziet ar pasi un varēs pakot vaļā. "Paldies" ir viens no maniem mīļākajiem vārdiem tuvu vai visos tā līmeņos.