par darītājiem
kas liek darīt cilvēkam tieši to, ko viņš dara

zināms, ka ne visi, kas dzied, māk dziedāt..
arī - ne visi, kam ir spējas labi noskriet maratonu, to dara..

kāpēc es rakstu, ja jau es nemāku rakstīt tā kā rakstnieki..
kāpēc es spēlēju tieši to instrumentu, ko spēlēju, un nevis to, kuru es vislabāk protu spēlēt..

laikam mūsdienu darba dalīšanas sistēma var atļauties ļaut cilvēkiem darīt to, kas viņiem vienkārši patīk
vai tomēr ne?

vai tie, kas domā, ka var, ir laimīgāki par tiem, kas tā nedomā
vai tie, kas domā, ka sistēma to nevar atļauties, nedomā īstenībā, ka viņi paši to nevar atļauties
varbūt es domāju, ka atļaujos domāt par atļaušanos, lai vienkārši attaisnotu savu iespējami neētisko rīcību
un, ja tātad es esmu neētiskāks par tiem, par kuriem esmu laimīgāks, pamatojoties uz vienu un to pašu pieminēto iemeslu - atļaušanos - lai tā būtu

patiesībā es vēlētos kaut tā būtu
vēlētos kaut daļiņu patiesības
pat no opija midzeņa