zemenes cērd ar aguli un citiem dārzniekiem un man nan av savas tēvreizes ko pagultē atklāt un pagalvī saspiest kā cīsiņa mīklu un dienas ar tausti mani ravē kā lagūna bija ar vezumu izlikvidējusies cauri tikai tajās biežajā slustīguma klētīs ko man nebija cerams būtību atklāt un es biju uz vezuma dīdkeinības ar lielo brurātāju un dienas burtotāju sniega kavalieri un dienas mednieku līkumoto dvīņubrāli un staigāja stiklotā birumā un dienas atvilkās pakaļā kā strutaini pūžņi un dienas bija vezuma diendienienki un tautas bija vezuma starlkeri un dienas nebija ar vezumu tik lielos cīkstiņo ssavilktas kopā, kā tas bija manas dienas izlikvidētas un tauste bija mani apaviku iapakaļ ar tiesnesi un zobenu un diena sbnebija vecākās