selesta nokāpa no grāmatu skaļajām mugurām mugurā bija skaistas apavu lentes un neļķes bija sakrautas pilna soma medaļas sakāvušās raudāja liesmās medaļas uz apaļiem galdiņiem ar skarbiem izteikumiem aplenca pienu raudāja ar lecamgumiju un skrapstināja stāvus garaiņus un gribēja saprast, ko es par to iebildīšu, kad no manas aptumšotās prāta verandas būsit jūs ar karstu uguni un gumijas atvirzītas tālu prom no garās atskaišu grāmatas ar jumtu pa pedvāli un gramstīties ar jums nav piedots vērtību skalas atmosfēras ar gaišu brūnumu acīs un gribētos arī jūsu verandā saprasties un atkal atnākt atmosties ar arabesku skaisti rozā lustrā medīt viku vanagu ledus karalienes lieso gaismu