Shematiskaa acs.

Acs refrakcijas staavokli nosaka
Radzenes optiskais stiprums
Prieksheejaas kameras garums
Acs leecas optiskais stiprums
Acs aksiaalais garums
Optiskos stiprumus nosaka gan liekto virsmu radiusi, gan laushanas koeficients.

Veselaam aciim refrakcijas indeksi mainaas maz no viena cilveeka uz otru, tachu buutiski mainaas lieluma raadiusi un acs aksiaalie izmeeri.
Tachu lieto Shematisko ACI
Shematiskaa acs dod iespeejas veikt acs optikas apreekjinus

Vispreciizaakaa ir Gulstranda preciizaa acs

1)Raksturo acs leecas virsmas radiusus, kodola un apvalka refrakcijas indeksus
2)Radzenei ir prieksheejaa un aizmugureejaa virsma ar savu liekuma radiusu
3)Raksturo acs parametrus gan akomodeetaa gan neakomodeetaa staavoklii.

Acs galvenaas plakens novietotas tuuliit aiz radzenes
Mezgla punkts atrodaas tuuliit aiz acs leecas
Acs kopeejais optiskais stiprums ir 58,64 D

Emetropija un ametropija

Emetropija ir acs staavoklis kuraa bezgaliiba un tiiklene ir saistiitie punkti - tas ir - paraleeli stari fokuseejaas uz tiiklenes.


1)Fokuseejaas nomraali normaalaa acii
2)Aksiaalaa miopija
3)Aksiaalaa hipermetropija
4)Refraktiivaa hipermetropija

Ametropijaam virs +- 4 D aksiaalais acs garums ir aarpus emetropiskaa acs garuma diapazona.

Aksiaalajiem -
miopiem garaaka acs nekaa emetropiem
hipermetropiem iisaaka nekaa emetropiem
Lielie miinusi rodaas acij stiepjoties un var atrauties tiiklene.


Tuvaakais un taalaakais akomodaacijas punkts.

Akomodaacija ir acs optiskaas sisteemas pielaagoshanaas redzei dazhaados attalumos, taa vienmeer veidojot uz acs tiiklenes fokalizeetu attelu.


1)Emetropai acij
2)nekorigjeetai miopai acij

Taalaakais akomodaacijas punkts (punktum remotum) Mv ir objekta punkts, tas konjugeets ar tiikleni, kad akomodaacija ir pilniigi relakseeta

Tuvaakais akomodaacijas punkts (punktum proximum) Mp ir objekta punkts, kas ir saistiits ar tiikleni, kad tiek izmantota maksimaalaa akomodaacija.


Sferiskaas ametropijas korekcija.

Korigjeejoshas leecas uzdevums ir kaa miopijas taa hipermetropijas gadiijumaa maaksliigi novietot acs taalaako skaidras redzes punktu bezgaliibaa [redzes zinaatnee bezgaliiba ir vienaada ar 6 metriem :) ] Radiit uz tiiklenes skaidra objekta atteelu.

Miopiskai acij: taalaakais akomodaacijas punkts un leecas sekundaarais fokaalais punkts atrodas pirms acs

Hipermetropai acij: gan taalaakais acs punkts, gan korigeejoshais leecas sekundaarais fokuss atrodas aiz acs.

Taa kaa leeca nevis korigjee, bet KOMPENSEE acs refrakcijas kljuudu, tad buutu pareizaak lietot vaardu ametropijas kompensaacija.

Ko dara optometrs - padara visus par emetropiem. Gan miopu gan hipermetropu, gan astigmatikji :D

korigjeejosho leecu novieto taa saucamajaa briljlju plaknee, kas atrodas aptuveni primaarajaa acs fokusaa. Tachu biezhi korigjeejosho leecu novieto arii tuvaak radzenei nekaa primaarais fokuss.
Liidz ar to izmainaas leecas efektiivais stiprums.
Plus leecai palielinaas un miinus leecai samazinaas pietuvinot acij.

Piemeers - nekorigjeetai mioai acij taalaakais acs akomodaacijas punkts atrodas 26,5 cm pirms radzenes. kaadu korigeejosho leecu jalieto, ja to novieto 15 mm no radzenes virsmas?

f`= -(0,265m-0,015m)=-0,025
F`=1/f`=-4,00 D

Akomodaacijas apgabals un akomodaacijas amplituuda.

Akomodaaciju biezhi vien raksturo kaa refrakcijas izmainju ja taa notiktu briljlju plaknee. Akomodaaciju raksturo ar apgabalu un amplituudu.

Akomodaacijas apgabals ir lineaars attalums no taalaakaa akomodaacijas punkta liidz tuvaakajam akomodaacijas punktam. tas ir attaalums kuraa objekts ir redzams skaidri no taalaakaa akomodaacijas punkta liidz tuvaakajam.
Emetropai acij ir bezgaliigs akomodaacijas apgabals,
miopai acij Mr un Mp ir reaali punkti un akomodaacijas apgabals mazaaks par bezgaliibu
Hipermetropai acij taalaakais akoodaacijas punkts aiz acs bet tuvaakais pirms radzenes -> Bezgaligs akomodaacijas apgabals..

Akomodaacijas amplituuda ir dioptriju atshkiriiba starp taalaakaa un tuvaakaa punkta akomodaaciju.