1/5 fibriozā apovalka daļa
Radzene ir
-sfēriska optiskās funkcijas dēļ
-caurspīdīga (dzidra)
-gluda
-spīdīga
-spoguļojoša
-jūtīga
-nav asinsvadu
-mitra

Radzeni no ārpuses klāj asaru plēvīte. Tā pāriet sklērā limba rajonā. Pārejas vieta - LIMBUS.

Limbs ir puscaursīdīgs, augšdaļā 1,5 -1,7 mm plats
sāni - 1mm
apakšā - 0,7 mm
Radzene nav pilnīgi apaļa.
Vertikālais diametrs ir nedaudz mazāks - 10 - 11 mm
Horizontālais - 11 - 12 mm
Radzenes izliekuma rādiuss ~ 7,8mm
Radzenes biezums centrā - 0,6 bet perifērijā ~1 mm
Radzenes centra optiskais centrs ~4mm

Radzenes temperatūra ~34 grādi.
Radzeni no iekšpuses apskalo intraokulārais šķidrums.
Radzenes galvenās funkcijas ir
-acs ārējā apvalka daļa
-piedalās apvalka veidošanā
-optiskās sistēmas daļa - gaismas starus lauzošā virsma.

Radzene veidojās embrioloģiskā periodā
Attīstās 7 - 12 augļa atīstības nedēļā
Radzenes epitēlijs veidojās no eksodermas
Radzene ir mazāka => mikrokornea - asociatīvi acs ābols ir mazāks (mikrophtalms - mazs acs ābols)
Radzene ir lielāka => makrokornea vai megalokornea
Liels acs ābols => Buphtalms

Dzīves laikā radzene savas īpašības fizioloģiskās nemaina.
Var mainīties radzenes izliekums gan uz vienu gan uz otru pusi.
Ja radzene kļūst plānāka var veidoties korneaplano
savukārt, ja radzene izliecās - var veidoties keratokonuss



Radzenē var izšķirt 6 slāņus
EPITĒLIJS
No priekšpuses klāj radzenes priekšējais epitēlijs. Tā funkcija ir barjeras fuinkcija. Tas atjaunojās, var tikt nobrāzts un izveidoties radzenes erozija. Epitēlijs atjaunojās pilnībā, ja bojājums ir epitēlija līmenī virsmā. Epitēlija šūnas ir cieši novietotas vien pie otras. Saistītas viena ar otru ar starpšūnu tiltiņiem, kas satur fibronektīnu un laminīnu, kuru loma ir stromas veidošanā.
Epitēlijs ir gluds, apskatot mikroskopā ir mikrobārkstiņas.
Radzenes epitēlija tūska izsauc radzenes virsmas neregularitāti un samazina redzes asumu. Visbiežāk rodas pie akūtas glaukomas lēkmes.

BAZĀLĀ MEMBRĀNA
Ļoti plāna un tās šūnu sekrētu veido bazālās šūnas

BAUMENA MEMBRĀNA
Caurspīdīga, homogēna plātnīte, neelastīga.
Biezums ~10 mikrometri.
Baumena membrāna ir no epitēlija samērā asi atdalīta, bet uz stromu pāriet bez asas robežas. Tā ir kā priekšējā Stromas daļa. Virzienā uz perifēriju tā kļūst plānāka. 1mm no limba tā beidzās.
Baumena membrānai piemīt samērā laba pretestība pret ievanijojumiem, bet slikta pretestība pret infekcijām. Baumena membrāna sastāv no kalogēna šķiedrām. Plātnītnes - nav šūnu elementu.
Baumena membrānā var arī atrasties tievi kanāliņi, tajos ieiet nervi no stromas - ieiet epitēlijā.
Baumena membrāna nereģenerē
Bojājot šo membrānu, radīsies apduļķojums

STROMA
450 - 500 mikroni centrā
950 mikroni perifērijā.
Ja radzene ir mazāka par 0,5 mm, tad ir tendence uz glaukomu.
Stromu veido

1)kolagēna fibrillas, kuras novietotas stingri noteiktā kārtībā. Kolagēna fibrillu šķiedru plāksnītes novietotas paralēli radzenes virsmai. Fibrillau diametrs neatšķiras lielos vilcienos. Starp šķiedrām esošā telpa ir ar vienādu raksturojošu lielumu. Starpfibrillārā telpa nevariē lielās variācijās.
Stromas defekts -> attīstās apduļķojums Telpu starp fibrillām aizpilda starpviela
Nozīme radzenes caurspīdīguma nodrošināšanai.

2)Stromā atrodās šūnas - keratocīti - sūnas ar izaugumiem, kuras veido zināmu skeletu. Piedalās radzenes stiprības veidošanā.

3)Stromas priekšējā daļā atrodās ķermeņa šķiedras bez asinsvadiem

4) Var atrasties limfoīdie elementi kas var ieceļot no perilimbālā tīkla.

pataloģijas -
Stroma var zaudēt caursīdīgumu
var veidoties tūska - stromas starpvielai ir tendence uzņemt ūdeni -> radzene kļūst biezāka.

MUGURĒJĀ ROBEŽA
DESCEMENTA SLĀNĪTIS
IR ~ 10 mikroni. Tā ir eleastīga homogēna plātnīte. Asi atdalīta no stromas
Sastāv no kolagēna šķiedrām, kas novietotas 2 plāksnēs.
Perifērijā slānītis kļūst biezāks, var veidot sabiezējumus.

Kolagēna fibrillas-> nav šūnu elementu
limba rajonā Descementa slānītis pakāpeniski pāriet KORNEOSKLERĀLAJĀS TRAVEIKULĀS.
Apvalks ir elastīgs izturīgs pret infekcijām, toksīniem. Pēdējā robeža kas pasargā no radzenes plīšanas.

keratocīti veido kolagēnu.
Pataloģija - var veidoties krokas.

Vēl ir spējīgs reģenerēt.

ENDOTĒLIJS
No tā lieluma ir atkarīgs radzenes liktenis.
Tas ir tikai vienā slānī 4 - 6 mikroni biezs.
Sastāv no 6stūrainas formas šūnām, kuras cieši pieguļ viena pie otras, šis slānis ir uz visu mūzū -> tas neatjaunojās.
Slānī ir 3,5 tūkstoši uz vienu kvadrātmilimetru.
Novecojot un pie iekaisumiem šūnu daudzums samazinās.
Šūnas maina formu un lielumu.
Ir metaboliskais sūknis
Ja nedotēlijs ir bojāts, attīstās radzenes stromas tūska, apduļķošanās.
Radzenes kolagēns ir ar zemām antigēna īpašībām.
radzenes donors parasti ir beigts cilvēks.