Astigmatisma gadījumā neveidojās viens attēls, bet gan katrā meridiānā ir savējais.Radzenes vidējā laušanas spēja ir apmēram 43 dioptrijas. Radzenei ir elipses forma un divas virsmas - priekšējā un mugurējā. Atkarībā no virsmas savstarpējām attiecībām veidojās radzenes astigmatisms. Radzenes izliektā virsma no centra uz perifēriju mainās. Centrālā optiskā zonā 4 mm diametrā. Radzeni par sfērisku var uzskatīt tikai tās centrālā optiskajā zonā.
Radzenes priekšējā virsma vertikālā meridiānā ir nedaudz mazāks kā horizontālā meridiānā. Tāpēc normālā acī radzenes priekšējā virsmas laušanas spēja pa verikāli ir lielāka par 0,5 - 1 D kā par horizontāli. To sauc par tiešo astigmatismu. Radzenes mugurējai virsmai izliekuma Radiuss ir nedaudz mazāks kā priekšējai virsmai. Radzenes mugurējai virsmai ir lielāka laušanas spēja horizontāli par 0,25 - 0,5 D Tas ir apgrieztais astigmatisms. Šie astigmatismi savstarpēji neitralizējā, rezultātā astigmatisma nav.
Radzenes astigmatisms var izveidoties, ja cilvēkam neakrīt acs anatomiskā ass ar optisko asi. Anatomiskā ass ir no radzenes centra velk cauri acij un nonāk makulas centrā. Ja asis nesakrīt, starp tā atbilst 7,4` (grādi) Šajā gadījumā veidojas slīpi krītošo staru astigmātisms. Ja leņķis kappa = 4` pie zīlītes 3,5mm, tad izveidojās pusdioptriju liels astigmatisms.

4mm platā centrālā radzenes virsma ir decentrēta, neatrodas centrā. tas veidojas pie radzenes pārstādīšanas operācijām. Un veidojās astigmātisms.

Fizioloģiskais astigmatisms ir līdz 1.0 D liels, ja nav sūdzību, tad šādu astigmatimu nekoriģē.

mainoties radzenes izliekuma rādiusam par 1 mm, refrakcija izmainiisies par 5 D