Oleg_T (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} oleg_t) rakstīja,@ 2004-12-20 16:41:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Gripa
Ievads
Gripa ir akūta infekcijas slimība, kuras viena no raksturīgākajām iezīmēm ir augšējo elpošanas ceļu bojājums. Gripa parasti izplatās epidēmiju un pandēmiju veidā – apņem visu pasauli. Kopš 1969`iem gadiem gripa parādās katru gadu aukstākajos un mitrākajos periodos. Parasti saslimst ap 20 –50 % pasaules iedzīvotāju. Gripu izraisa miksovīruss, kurš nav izturīgs ārējās vides ietekmē – saules gaismā, paaugstinātas temperatūras, dezinfekcijas līdzekļiem, un citiem. Cilvēka uzņēmība pret gripu ir ļoti liela, savukārt imunitāte ir divi līdz trīs gadi. Slimība sākās pēkšņi un tai raksturīgi intoksikācijas – saindēšanās simptomi. Smagi gripa noris bērniem, veciem cilvēkiem un slimību novājinātiem cilvēkiem. Smaga slimība var ieilgt un radīt dažādas komplikācijas, kā piemēram plaušu karsonis, deguna blakus dobuma iekaisumi un citi. Ja izveidojās komplikācijas, tās ārstē ar antibiotikām. Ārstē slimnieku ar gultas režīmu un dažādiem medikamentiem – remantidīnu, oseltamiviru.
Gripa vai saaukstēšanās.
Bieži vien cilvēki gripu jauc ar saaukstēšanos, tomēr ir dažas atšķirības, kuras būtu vēlams acerēties. Visraksturīgākā pazīme ir simptomu pēkšņā parādīšanās. Nepaiet ne diena, kad cilvēks jau ir saslimis. Bieži vien cilvēks var atcerēties konkrētu brīdi kad slimība sākās. Simptomi - drudzisun drebuļi, klepus, muskuļu un locītavu smeldze un sāpes, galvassāpes, nogurums un vājums ir tiešas gripas vīrusu vairošanās rezultāts un tie atšķirās no parastas saaukstēšanās simptomiem. Ar gripu saistītie akūtas respiratoriskās saslimšanas simptomi var ilgt piecas līdz septiņas dienas, bet klepus un nespēks var saglabāties līdz pat divām nedēļām.
Mazliet no statistikas.
Gripas epidēmijas laikā saslimst 20 – 50 % iedzīvotāju un tā ik gadu skar pie 100 miljoniem iedzīvotāju Eiropā, Japānā un ASV neskaitot pārējās zemes daļas. Ar gripu saslimt 1 no katriem 10 pieaugušiem un 1 no katriem 3 bērniem. Vidēji uz katriem 2000 sasirgušajiem viens gadījums ir letāls. Visaugstākā mirstība ir bērniem līdz divu gadu vecumam un veciem cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām sirds un plaušu kaitēm, cukura diabētu un citām hroniskām slimībām. Gripas epidēmijas atkārtojas ik pēc 1 līdz 2 gadiem, bet ik pēc 10 līdz 30 gadiem rodas gripas pandēmijas, ko izraisa gripas A vīruss.
Gripa pirmo reizi minēta jau Hipokrāta laikā. Pirmā gripas epidēmija ir aprakstīta 1889. gadā, un ar to iesākās īstā gripas vēsture mūsdienu izpratnē. 1918. gadā izcēlās pirmā nopietnā gripas epidēmija - (H1N1) pandēmija, bet to izslimoja . Tā bija tā saucamā spāņu gripa, kas ilga četrus gadus, paņemot 20 -30 miljonus cilvēku dzīvību. Upuru skaita ziņā to pārspējis tikai mēris. Nākošie smagākie gripas gadījumi bija 1957-58 “Āzijas gripa” A grupas (H2N2) ar 3 miljoni mirušo visā pasaulē kopā un 1968-69 “Honkongas gripa” Agrupas (H3N2)ar 1,5 miljoni mirušo visā pasaulē kopā. Prognozējamā mirstība nākošajā pandēmijā - 1miljons plus divreiz ātrāka izplatīšanās nekā iepriekšējās pandēmijās.
Gripa Latvijā izplatās rudens - ziemas periodā. 1996.- 97.gadā gripa savu kulmināciju sasniedza februārī, bet 1997. - 1998. gada sezonā tikai marta beigās. Aizvadītajā 2001. - 2002.g. epidēmiskajā sezonā gripas aktivitātes pieaugums reģistrēts no 2002. gada 6. līdz 13. nedēļai ( 2000. - 2001.g. epidēmiskajā sezonā no 6. līdz 9. nedēļai). Parasti saslimstības pacēlums ilgst 8 - 10 nedēļas. Iepriekšējās epidēmiskajās sezonās visvairāk gripas saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 2. - 3. nedēļā no saslimstības pacēluma sākuma, 2001. - 2002. g. epidēmiskajā sezonā gripa aktivitātes maksimumu sasniedza vēlāk - 11. nedēļā. Vislielākais gripas saslimšanas gadījumu skaits aizvadītajā sezonā tika reģistrēts vecuma grupā no 3 līdz 6 gadiem un no 7 līdz 17 gadiem.
Pēdējās ziņas par gripu no interneta - Apstiprināti 2 saslimšanas gadījumi ar gripu 08.12.2004 bet vispār pagaidām gripas aktivitāte Eiropas valstīs ir zema – reģistrēti sporādiski (savstarpēji nesaistīti) saslimšanas gadījumi. Latvijai tuvākās valstis, kas šobrīd ziņo par gripas gadījumiem, ir Zviedrija, Norvēģija, Polija un Čehija.
Atkarībā no dažādiem apstākļiem (indivīda imunitātes stāvoklis, stress, alkohols utt.) vakcinējoties 70-90% cilvēku ir garantija nesaslimt ar gripu. Ja vakcinējas 80% no kolektīva, tad saslimstības līmenis šai kolektīvā tuvojas nullei.
Der iegaumēt, ka pretgripas vakcīna par 50% samazina saslimšanu ar citām akūtām respiratorām saslimšanām.
Gripas simptomi un ārstēšana.
Gripai raksturīga pēkšņa novājinošu klīnisko simptomu parādīšanās, kas iespaido visu organismu un tā parasti skar augšējos un apakšējos elpošanas ceļus, degunu, deguna blakusdobumus, kaklu, plaušas un vidusausi. Kā jau teicu, simptomi parādās pēkšņi un slimnieki spēj atcerēties konkrētu slimības sākšanās brīdi. No elpošanas ceļu epitēlijšūnām vīruss, tā izdalītie toksīni, kā arī vīrusu un audu sabrukšanas produkti iekļūst asinīs un rada organisma intoksikāciju. Inkubācijas periods parasti ilgst 1 – 2 dienas. Slimība sākas pēkšņi. Tai raksturīgi galvenokārt intoksikācijas simptomi: paaugstināta temperatūra. Drebuļi, galvassāpes, slikta pašsajūta, sāpes acu ābolos, kaulos, muskuļos. Tie ir tiešas vīrusu vairošanās sekas. Rodās sāpes kaklā, sauss klepus. Dažreiz var būt asinsizplūdumi ādā un gļotādā, deguna asiņošana.
Tā izplatās daudz ātrāk par citām infekcijas slimībām. Gripa ir smagāka, tai biežāk ir dažādas komplikācijas. Tādēļ gripas epidēmijas laikā divas līdz piecas reizes palielinās hospitalizēto pacientu skaits un cilvēki daudz vairāk vēršas pēc medicīniskās palīdzības.
Gripas riska grupas:
• cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem;
• cilvēki ar hroniskām slimībām (sirds, nieru, plaušu slimnieki, cukura diabēta pacienti);
• pirmsskolas vecuma bērni;
• medicīnas un sociālie darbinieki;
• apkalpojošā sfērā strādājošie;
• mācību iestāžu darbinieki;
• karavīri, skolēni, studenti.
Ārstēšana - slimniekam jāievēro gultas režīms; svarīga ir rūpīga kopšana. Izmanto dažādus simptomātiskus līdzekļus, kas pazemina temperatūru, pretsāpju līdzekļi, uc. Komplikāciju ārstēšanai lieto antibiotikas. Ja gripa ir smagā formā, slimniekam ievada specifisko gamma globulīnu.
Gripu nevar izārstēt ar antibiotikām, jo antibiotikas ir medikamenti, kas iznīcina baktērijas, nevis vīrusus, tāpēc ar antibiotikāmvar izārstēt bakteriālas infekcijas. Vēl nesen gripas ārstēšanas iespējas bija visai ierobežotas. Vairums slimnieku lietoja bez receptes nopērkamas zāles, piemēram, paracetamolu, kas mazināja gripas simptomus, taču šādas vielas neiedarbojas uz pašu vīrusu, un līdz ar to palielinājās risks, ka slimība ieilgst un palielinās komplikāciju draudi.. Nesen ir radīta pilnīgi jauna zāļu grupu, t. s. neiraminidāzes inhibitorus (NAI), kas iedarbojas uz visiem gripas vīrusiem un aptur to vairošanos un izplatīšanos. Šāds medikaments ir pieejams arī Latvijā.
Oseltamivirs ir pirmais ērti lietojamais jaunās klases pretgripas medikaments. Klīniskajos izmēģinājumos un plašā lietošanā ASV, Kanādā un Rietumeiropā iegūtie rezultāti liecina, ka Oseltamivirs ir ļoti efektīvs gan A un B gripas ārstēšanai, gan profilaksei un ir praktiski nekaitīgs. Līdz šim lietoto pretvīrusu līdzekļu (rimantadīns, amantadīns) lietošana ir saistīta ar blakusparādībām un vīrusu ātras rezistences izstrādāšanos. Vēl viens šo līdzekļu trūkums ir tas, ka tie iedarbojas tikai uz gripas A vīrusu un ir pilnīgi neefektīvi B gripas gadījumā. Gripas ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem > 40kg oseltamivirs lieto pa vienai kapsulai divas reizes dienā. Oseltamivirs suspensiju var lietot gripas ārstēšanai bērniem no 1 gada vecuma un tas ir vienīgais pretgripas līdzeklis, ko var nozīmēt tik maziem bērniem.
Oseltamivirs ir jālieto nekavējoties tiklīdz parādās pirmie gripas simptomi. Gripas ārstēšana pieaugušajiem un bērniem > 40kg : 1 kapsaula 2 reizes dienā 5 dienas. Gripas profilakse pieaugušajiem un bērniem > 40kg : 1 kapsula reizi dienā 10 dienas. Bērniem no 1 gada vecuma suspensijas dozēšana ir atkarīga no svara, ko precīzi pēc lietošanas instrukcijā dotās shēmas nozīmēs ģimenes ārsts.
Remantadīns. Gudri runājot -metil-1- adamantānmetilamīna
hidrohlorīds – antivirusālais preparāts, kas specifiski inhibē gripas vīrusa reprodukcijas ciklu (Divas preparātu grupas gripas profilaksei un ārstēšanai – adamantāna grupas preparāti un neiraminidāzes inhibitori). Veidojas rezistenti varianti. Remantadīna mērķvieta: A tipa gripas vīrusa M2 proteīns Remantadīns piesaistās A tipa gripas vīrusa M2 proteīna hidrofobajam transmebrānas domēnam - bloķē H+ ieplūdi virionā, M1 proteīna disociāciju no ribonukleoproteīna kompleksa -nevar norisināties ribonukleoproteīna transports uz šūnas kodolu. Rezistences pamatā ir punktveida mutācja(s) 7. RNS segmentā, kas kodē M2 transmembrānas rajonu
[atsauce:http://216.239.59.104/search?q=c
Gripas vīrusa darbību, kad jau ir organismā, homeopātiskās zāles praktiski nevar ietekmēt, subjektīvi protams lietojot tos kombinācijā ar vitamīniem un tējam var panākt uzlabošanos, bet tā nebūs tik pārliecinoša un nepasargās no komplikāciju rašanās kā laicīgi uzsākot lietot speciālos gripas ārstēšanai paredzētos medikamentus.
Gripas slimības laikā iekļaut ēdienkartē ieteicams pēc iespējas vairāk produktus, kas satur fitokomponentus. Tie ir ioķīmiski savienojumi, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību. Šīs vielas ir svaigos kāpostos, ķiplokos, lociņos, citrusaugļos, jāņogās. Lietojiet uzturā skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūno sistēmu. Brīnišķīgs līdzeklis cīņai ar gripu ir ķiploks: tam piemīt baktericīdas un imūnstimulējošas īpašības. Nozīmīga loma ir C vitamīnam. Tas veicina interferona izstrādi organismā, kas darbojas vīrusiznīcinoši. Tāpēc ēdiet daudz kivi, mežrozīšu augļus, kāpostus, saldos piparus, apelsīnus un greipfrūtus.
Gripas funkcionālisms.
Vispirms mazliet par vīrusiem.Vīruss ir ģenētisks materiāls apvalkā. Ģenētiskais materiāls var būt DNS un RNS – atkarībā no vīrusu tipa. Aizsargapvalks tiek saukts par kapsīdu. Tā funkcija ir ne tikai aizsargāt ģenētisko materiālu, bet arī vīrusam inficēt mērķšūnu. Dažiem vīrusiem ir ārējā proteīnu, cukuru un lipīdu daļa, kurš paņemts no mērķšūnas, kurā tas radies.
Gripas vīrusi pieder Orthomyxoviridae dzimtai un to izraisa miksovīruss, kas ārējā vidū nav sevišķi izturīgs. Gripas ģenētiskais materiāls ir fragmentēts vienpavediena RNS. Gripas vīrusi labi saglabājas vēsā, mitrā vidē: ūdenī un fekālijās saglabā dzīvotspēju 32 dienas (pie vides pH 7-8) savukārt ir jutīgi pret karsēšanu – 65ºC iet bojā 5-10 minūtēs, vīrusus inaktivē pH ekstrēmi, tie ir jutīgi arī pret dehidratāciju, tiešiem saules stariem, UV starojumu, deterģentiem, ziepēm un virucīdiem dezinfekcijas līdzekļiem (īpaši oksidētājiem, piemēram, hipohlorīta šķīdumiem), kā arī organiskiem šķīdinātājiem (ēteriem).
Gripu iedala trijos galvenajos tipos. A, B un C tipa gripas vīrusi. Visnekaitīgākais ir C grupas vīruss, kurš inficē cilvēkus, kad tie ir jauni, reti izraisa nopietnu saslimšanu. Mazliet nopietnāk uztverams B grupas vīruss – bet arī izplatīts jauniešu vidū. Visnopietnākais un smagākais ir A grupas vīruss. To var sadalīt apakšgrupās un tā sadalīšanai apakštipos pamatā ir divu virsmas proteīnu - hemaglutinīna (H) un neiraminidāzes (N) atšķirība. Pašreiz ir pazīstami 15 hemaglutinīnu apakštipu (H1-H15) un 9 neiraminidāžu apakštipu vīrusi. Putniem var būt tikai A tipa vīrusi un tiem konstatēti visi H un N apakštipi, tajā skaitā arī augsti patogēnie H5 un H7, savukārt cilvēkiem specifiski ir H1, H2 vai H3 un N1 vai N2 vīrusi, no kuriem izplatītākie ir H1N1, H3N2 apakštipi, kas ir iekļauti vakcīnās. H1N1 vīruss bija tas, kurš 1918. – 1919. gadā izraisīja Spāņu gripas pandēmiju. H2N2 vīrusa izraisītā Āzijas gripas pandēmija 1957. gadā, un H3N2 izraisītā Honkongas gripas pandēmija 1968. gadā, kuru izcelsme bija Ķīna.
A gripas vīrusi spēj apmainīties ar ģenētisko materiālu un saplūst ar citiem gripas vīrusiem. Šī pārkārtošanās procesa, pazīstama kā antigēnu "pārbīde" ("antigenic shift"), rezultātā rodas jauns vīrusa apakštips, kas atšķiras no abiem "vecāku" vīrusiem.
Gripas vīrusiem trūkst “korektūras” kļūdu labošanas mehānisma, kas rodas replicēšanas laikā. Kad vīrusi replicējas cilvēku un dzīvnieku šūnās, šo neizlaboto kļūdu rezultātā vīrusu ģenētiskā uzbūve mainās, un esošais gripas vīrusa celms tiek
aizvietots ar jaunu vīrusa antigēna variantu. Šīs pastāvīgās, ilgstošās un parasti nelielās izmaiņas A gripas vīrusu antigēnu sastāvā ir pazīstamas kā antigēnu “dreifs” (antigenic “drift”).
Gripas virionam ir apmēram 500 pīķu, kuri atrodās pie lipīdu slāņa. Apmēram 80 % no tā ir hemaglutenīns, kura galvenā loma ir mērķšūnas sasaistīšana ar virionu. Pārējie 20 procenti ir otrs virālais proteīns neiramidināze - enzīms, kas iznīcina mērķšūnas neiramīnskābes molekulas. Pastāv teorija, ka šis proteīns piedalās arī vīrusa iekļūšanai mērķšūnā.
Gripas vīruss bojā augšējos elpošanas ceļus tāpēc, ka to audi ir receptoru pārbagāti priekš vīrusa ienākšanas audos, Gripas vīruss pārvietojās pa gaisu - infekcijas avots ir slims cilvēks, kas vīrusu izdala ar sīkiem gļotu pilieniem šķaudot vai klepojot - šādā veidā gripas vīruss var izplatīties pat līdz 6 metru attālumā no personas. Inficēšanās notiek arī ar traukiem un citiem sadzīves priekšmetiem, ja tie ir inficēti ar slimnieka izdalījumiem no augšējiem elpošanas ceļiem.
Lai vīruss varētu inficēt šūnu, viņam tajā vispirms ir jāiekļūst. Tāpēc tam ir speciāli receptori uz kapsīdas vai ārējā lipīdu apvalka, ar ko tas saistās ar mērķšūnu un iekļūst tajā iekšā. Vīrusi šūnā parazitē ģenētiskā līmenī atšķirībā no mikrobiem, kas parazitē metabolisma līmenī. Vīruss sava saimnieka šūnās ievada savu ģenētisko materiālu. Ja šūna pakļauta bojāejai, vīrusa genoms pakļauj sev šūnas metabolisma aparātu, un tas sāk strādāt pēc vīrusa kontroles. Infekcijas tālākie posmi saistīti ar vīrusa nukleīnskābes replikācijas, transkripcijas un translācijas procesiem. Vispirms no noteiktiem gēniem transkribējās informācijas RNS, kas saistās ar šūnas ribosomām un veido agrīnās vīrusu olbaltumvielas –
1. fermentus, kas piedalās DNS replikācijā un transkripcijā.
2. olbaltumvielas, kas bloķēšūnas nukleīnskābju un olbaltumvielu sintēzi.
3. nukleāzes, kas noārda šūnas nukleīnskābes.
Divas līdz trīs dienas pēc vīrusa iekļūšanas parādās simptomi - paaugstināta temperatūra līdz par 39°, drebuļi, galvassāpes, slikta pašsajūta, sāpes acu ābolos, kaulos, muskuļos. Šie simptomi parādās organisma dabīgās aizsardzības reakcijas dēļ – organisms izstrādā interferonus – olbaltumvielas, kas kavē vīrusa attīstīšanos. Pāris dienas vēlāk simptomi pazūd. Tas saistīts ar organisma izstrādātajām antivielām, kuras pieveic vīrusus. Antivielas atbild par noteiktiem antigēniem. Antigēni ir specifiski virālie proteīni. Antivielas saistās ar hemaglutinīna receptoru un neļauj tiem saistīties ar mērķšūnām. Citas antivielas saistās ar neiramidināzi un neļauj izplatīties infekcijai tālāk. Tā kā imūnā sistēma ir iemācījusies izstrādāt antivielas pret noteiktiem antigēniem, nākošajā reizē, kad cilvēks saslims – viņam ir izveidojusies imunitāte, kas tomēr ir samērā īslaicīga – no 2 – 3 gadiem. Tā kā katru gadu pasaulē izplatās dažādi gripas tipi, tad imūnā sistēma neatpazīst gripas jauno receptora variantu, tādēļ antivielas ir jāizstrādā no jauna un cilvēkam atkal ir jāizslimo gripa. Tomēr imūnā sistēma, palielinoties mūsu vecumam, aizmirst dažus antigēnu veidošanas paņēmienus, līdz ar to tim ir grūti cīnīties ar jaunajiem tipiem.
Vakcinēšanās un profilakse.
Vakcinēšanās pasākumi ir vieni no svarīgākajiem gripas profilakses pasākumiem, kas jāveic gripas iespējamības izplatīšanās gadījumā. Pēc statistikas datiem aprēķināts, ka potēšanās efektivitāte ir no 30 līdz pat 90 % augsta, savukārt 20% gripu pārcieš viegli. Ja vakcinējas 80% no kolektīva, tad saslimstības līmenis šai kolektīvā tuvojas nullei, kā arī pretgripas vakcīna par 50% samazina saslimšanu ar citām akūtām respiratorām saslimšanām. Tomēr, ja pēc vakcīnas izstrādāšanas un saražošanas izplatās vīruss ar savādāku struktūru – tam ir savādāks celms, potētie cilvēki no gripas nav pasargāti. Šeit izpaužās jau aprakstītā imunoloģijas nespēja pretoties momentāli. Tā kā imunitāte pēc vakcīnas attīstās apmēram 2 nedēļu laikā, tad ļoti maz cilvēku – apēram 10% no iedzīvotājiem vakcinējās, un parasti jau tas notiek par vēlu. Šādos gadījumos vienīgie līdzekļi ir stiprināt organismu ar C vitamīnu, slimības profilaksei un tās gadījumā lietot jau aprakstītos pretvīrusu medikamentus.
Tā kā imunitāte iestājās 1 – 2 nedēļu laikā, vakcinēties ieteicams septembrī un oktobrī, jo ziemeļu puslodē epidēmijas parasti uzsākās oktobrī un beidzās martā. Tā kā imunitāte iestājās 1 – 2 nedēļu laikā. Vakcinējoties pēc šī laika nav bīstami, jo ar novājināto vakcīnu var vakcinēties arī pat tad, kad cilvēks vēl nav pamanījis, ka ir inficējies (piemēram simptomi vēl nav parādījušies). Šādā gadījumā vakcīna palīdzēs vieglāk tikt pāri gripai.
Īpaši vakcinēties ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, cilvēkiem, kuri nevar atļauties saslimt – studentiem, sportistiem, karavīriem, kā arī tiem, kuriem pastāv palielināts risks inficēties - cilvēki, kas slimo ar hroniskām elpceļu (piem. astma) un sirds - asinsvadu slimībām, nieru un asins saslimšanām (piem. sirpjveida šūnu anēmija), metabolām saslimšanām (piem. cukura diabēts) un tādiem, kam ir nomākta imunitāte, kā arī cilvēkiem, kuriem ir cieša saskare ar augsta riska grupas slimniekiem: medicīnas darbiniekiem vai ģimenes locekļiem u.c.
Vakcinēties vēlams arī cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, no viņiem imunitāte izveidojās apmēram 60% cilvēku, cilvēkiem, kas strādā pansionātos, kur veicama hronisko slimnieku ilgstoša aprūpe, pirmsskolas vecuma bērniem,
Pēc vakcinācijas dūriena vietā var pārādīties neliels apsārtums un pietūkums.
Lai nesaslimtu epidēmijas laikā, pēc iespējas mazāk jāuzturās vietās, kur ir daudz cilvēku, sabiedriskajā transportā, tirgos, izklaides vietās, un citur. Vēdinot telpas samazina gripas vīrusa daudzumu tajās, pēc iespējas biežāk jāmazgā rokas. Uzturā jālieto daudz šķidruma, svaigus kāpostus, ķiplokus, lociņus, citrusaugļus, skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūno sistēmu. Ķiploks ir viens no labākajiem imūnās sistēmas atjaunošanās līdzekļiem, kā arī nozīmīga loma ir arī C vitamīnam.
Putnu gripa
Putnu gripa ir gripas paveids, kuru izraisa vīrusa A tipa celmi. Slimību pirmoreiz atklāja Itālijā pirms vairāk nekā 100 gadiem. Putnu gripa putniem var izraisīt visdažādākos simptomus pat ar letālu iznākumu. Kā jau minēju, putniem konstatēti visi H un N apakštipi, tajā skaitā augsti patogēnie H5 un H7. Katrai putnu sugai tomēr ir sava uzņēmība pret vīrusu. Visaugstākā ir ūdensputniem – savvaļas pīlei. Putniem vīruss vairojās zarnās un tiek izdalīts ar putnu fekālijām. Visuņēmīgākie pret gripu ir mājputni – vistas, tītari.
Ir veikti pētījumi, un noskaidrots, ka pēc īsa cirkulācijas cikla mājputnu vidū kļūst ļoti virulenti. 6 mēnešu laikā ASV putnu mirstība no H5N2 vīrusiem piauga līdz pat 90 %, tika iznīcināti 17 miljoni putnu.
Pirmie cilvēka inficēšanās gadījumi ar putnu gripu tika apstiprināti 1997 gadā Honkongā. Pētījumi liecināja, ka inficēšanās notikusi ļoti lielā kontaktā ar inficēto mājputnu. Tālāki molekulāri-ģenētiski pētījumi pierādīja, ka vīruss bija “pārlēcis” tieši no putniem uz cilvēkiem. 3 dienās iznīcināja visus Honkongas mājputnus, kas iespējams, novērsa pandēmiju. Ir novēroti vēl gadījumi ar putnu gripu. Šogad ir konstatēti 5 saslimšanas gadījumi Kanādā ar H7N7 tipa vīrusu, kas izraisījis konjunktivītu. Kopš 12 augusta šogad reģistrēti 4 nāves gadījumi ar putnu gripu Vjetnamā. Šie vīrusi ir konstatēti arī cūkās un citos dzīvniekos.
Vīruss H5N1 ir sevišķi bīstams ar tieksmi ātri pārvietoties un pārņemt gēnus no vīrusiem, kuri inficē citas dzīvnieku sugas, izraisīt smagas infekcijas ar augstu letalitāti. Uzskata, ka cilvēkiem, kuriem pieder fermas, izstrādājās antigēni pret dzīvnieku slimībām. Cūkas spēj inficētires gan ar zīdītāju gan ar putnu vīrusiem, līdz ar to tajās ir iespējama cilvēku un putnu gripas ģenētiskā materiāla sajaukšanās, izraisot jauna gripas apakštipa rašanos. Tāpat ir arī ar cilvēkiem. Gadījumā, ja cilvēks saslimst ar cilvēka gripas vīrusu un putnu gripas vīrusu, tas var kalpot kā organisms, kur rodās jauns cilvēka gripas apakštipu vīruss.
Uzskata, ka putnu gripas vīruss cilvēkiem inkubējas 2 – 4 dienas, tad parādās simptomi. Pieņem arī to, ka inficētiem pieaugušajiem cilvēkiem gripas vīruss izdalās vēl 7 dienas pēc drudža, savukārt bērniem – 21 dienu pēc slimības sākuma. Iespējamās komplikācijas: pneimonija, kas nedēļas laikā progresē par smagu respiratoru distresu, akūtu respiratoru nepietiekamību un beidzas ar letālu iznākumu.
Kā efektīvus simptomātiskus līdzekļus iesaka lietot paraceptamolu vai ibuprofenu. Nepieciešams lietot daudz šķidruma. Smagos gadījumos izmanto mākslīgo elpināšanu. Antibiotiku terapiju nozīmē tikai sekundāras bakteriālas infekcijas gadījumā.
Ieteikumi izvairīties no putnu gripas ceļojot uz Āzijas valstīm ir saistīti ar vakcinēšanos ar sezonas gripas vakcīnu vismaz 2 nedēļas pirms ceļojuma, jāizvairās no kontaktiem ar dzīvniekiem, nevajadzētu iegādāties eksotiskus mājputnus, uzturā jālieto vismaz 70 grādos apstrādāta putnu gaļa vai olas, sevišķi rūpīgi jāievēro personīgā higiēna un atgriežoties jāseko līdzi veselības simptomie, un parādoties elpošanas ceļu slimības simptomiem nekavējoties jāgriežās pie ārsta.
Secinājumi
Gripa ir viena no cilvēces mūsdienu smagākajām slimībām, kas ik katru gadu izplatās pāri pasaulei pandēmiju veidā. Ik gadu 100 miljonu iedzīvotāju skar gripas vīruss. Pirmoreiz gripa parādījās Hipokrāta laikā. Gripa ir miksovīruss. Gripas vīrusi labi saglabājas vēsā, mitrā vidē: ūdenī un fekālijās saglabā dzīvotspēju 32 dienas, savukārt ir jutīgi pret karsēšanu. Gripu iedala trijos galvenajos tipos. A, B un C tipa gripas vīrusi.Viskaitīgākais ir A un visnekaitīgākais ir C grupas vīruss. Gripas virionam ir ap 500 pīķu un sastāv no divu veidu receptoriem – hemaglutenīnu un neiramidināzes. Gripas vīruss ir mainīgs – tā dažādās variācijas un kombinācijas spēj izveidot jaunu tipu vīrusus ar izmainītu ģenētisko materiālu. Pret gripu izgatavo vakcīnas, kuru iedarbība ir aptuveni divas nedēļas, bet tā kā gripas vīruss ir mainīgs, tad nevienmēr vakcīna pasargā pret gripas saslimšanu. Potēties vajadzētu cilvēkiem, kuriem nav ieteicama slimošana – studentiem, karavīriem, cilvēkiem vecākiem par 60 gadiem, pirmsskolas vecuma bērniem, sociālajiem darbiniekiem, apkalpojošā sfērā strādājošiem. Profilaksei vajag lietot ēdienu, kas stimulē imūno sistēmu – ķiplokus, salātus, un citus, kā arī C vitamīnu bagātus produktus. Oseltamivirs un remantadīns ir paredzēti gripas ārstēšanai. Paracetamols – gripas simptomu novēršanai.
Ievads
Gripa ir akūta infekcijas slimība, kuras viena no raksturīgākajām iezīmēm ir augšējo elpošanas ceļu bojājums. Gripa parasti izplatās epidēmiju un pandēmiju veidā – apņem visu pasauli. Kopš 1969`iem gadiem gripa parādās katru gadu aukstākajos un mitrākajos periodos. Parasti saslimst ap 20 –50 % pasaules iedzīvotāju. Gripu izraisa miksovīruss, kurš nav izturīgs ārējās vides ietekmē – saules gaismā, paaugstinātas temperatūras, dezinfekcijas līdzekļiem, un citiem. Cilvēka uzņēmība pret gripu ir ļoti liela, savukārt imunitāte ir divi līdz trīs gadi. Slimība sākās pēkšņi un tai raksturīgi intoksikācijas – saindēšanās simptomi. Smagi gripa noris bērniem, veciem cilvēkiem un slimību novājinātiem cilvēkiem. Smaga slimība var ieilgt un radīt dažādas komplikācijas, kā piemēram plaušu karsonis, deguna blakus dobuma iekaisumi un citi. Ja izveidojās komplikācijas, tās ārstē ar antibiotikām. Ārstē slimnieku ar gultas režīmu un dažādiem medikamentiem – remantidīnu, oseltamiviru.
Gripa vai saaukstēšanās.
Bieži vien cilvēki gripu jauc ar saaukstēšanos, tomēr ir dažas atšķirības, kuras būtu vēlams acerēties. Visraksturīgākā pazīme ir simptomu pēkšņā parādīšanās. Nepaiet ne diena, kad cilvēks jau ir saslimis. Bieži vien cilvēks var atcerēties konkrētu brīdi kad slimība sākās. Simptomi - drudzisun drebuļi, klepus, muskuļu un locītavu smeldze un sāpes, galvassāpes, nogurums un vājums ir tiešas gripas vīrusu vairošanās rezultāts un tie atšķirās no parastas saaukstēšanās simptomiem. Ar gripu saistītie akūtas respiratoriskās saslimšanas simptomi var ilgt piecas līdz septiņas dienas, bet klepus un nespēks var saglabāties līdz pat divām nedēļām.
Mazliet no statistikas.
Gripas epidēmijas laikā saslimst 20 – 50 % iedzīvotāju un tā ik gadu skar pie 100 miljoniem iedzīvotāju Eiropā, Japānā un ASV neskaitot pārējās zemes daļas. Ar gripu saslimt 1 no katriem 10 pieaugušiem un 1 no katriem 3 bērniem. Vidēji uz katriem 2000 sasirgušajiem viens gadījums ir letāls. Visaugstākā mirstība ir bērniem līdz divu gadu vecumam un veciem cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām sirds un plaušu kaitēm, cukura diabētu un citām hroniskām slimībām. Gripas epidēmijas atkārtojas ik pēc 1 līdz 2 gadiem, bet ik pēc 10 līdz 30 gadiem rodas gripas pandēmijas, ko izraisa gripas A vīruss.
Gripa pirmo reizi minēta jau Hipokrāta laikā. Pirmā gripas epidēmija ir aprakstīta 1889. gadā, un ar to iesākās īstā gripas vēsture mūsdienu izpratnē. 1918. gadā izcēlās pirmā nopietnā gripas epidēmija - (H1N1) pandēmija, bet to izslimoja . Tā bija tā saucamā spāņu gripa, kas ilga četrus gadus, paņemot 20 -30 miljonus cilvēku dzīvību. Upuru skaita ziņā to pārspējis tikai mēris. Nākošie smagākie gripas gadījumi bija 1957-58 “Āzijas gripa” A grupas (H2N2) ar 3 miljoni mirušo visā pasaulē kopā un 1968-69 “Honkongas gripa” Agrupas (H3N2)ar 1,5 miljoni mirušo visā pasaulē kopā. Prognozējamā mirstība nākošajā pandēmijā - 1miljons plus divreiz ātrāka izplatīšanās nekā iepriekšējās pandēmijās.
Gripa Latvijā izplatās rudens - ziemas periodā. 1996.- 97.gadā gripa savu kulmināciju sasniedza februārī, bet 1997. - 1998. gada sezonā tikai marta beigās. Aizvadītajā 2001. - 2002.g. epidēmiskajā sezonā gripas aktivitātes pieaugums reģistrēts no 2002. gada 6. līdz 13. nedēļai ( 2000. - 2001.g. epidēmiskajā sezonā no 6. līdz 9. nedēļai). Parasti saslimstības pacēlums ilgst 8 - 10 nedēļas. Iepriekšējās epidēmiskajās sezonās visvairāk gripas saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 2. - 3. nedēļā no saslimstības pacēluma sākuma, 2001. - 2002. g. epidēmiskajā sezonā gripa aktivitātes maksimumu sasniedza vēlāk - 11. nedēļā. Vislielākais gripas saslimšanas gadījumu skaits aizvadītajā sezonā tika reģistrēts vecuma grupā no 3 līdz 6 gadiem un no 7 līdz 17 gadiem.
Pēdējās ziņas par gripu no interneta - Apstiprināti 2 saslimšanas gadījumi ar gripu 08.12.2004 bet vispār pagaidām gripas aktivitāte Eiropas valstīs ir zema – reģistrēti sporādiski (savstarpēji nesaistīti) saslimšanas gadījumi. Latvijai tuvākās valstis, kas šobrīd ziņo par gripas gadījumiem, ir Zviedrija, Norvēģija, Polija un Čehija.
Atkarībā no dažādiem apstākļiem (indivīda imunitātes stāvoklis, stress, alkohols utt.) vakcinējoties 70-90% cilvēku ir garantija nesaslimt ar gripu. Ja vakcinējas 80% no kolektīva, tad saslimstības līmenis šai kolektīvā tuvojas nullei.
Der iegaumēt, ka pretgripas vakcīna par 50% samazina saslimšanu ar citām akūtām respiratorām saslimšanām.
Gripas simptomi un ārstēšana.
Gripai raksturīga pēkšņa novājinošu klīnisko simptomu parādīšanās, kas iespaido visu organismu un tā parasti skar augšējos un apakšējos elpošanas ceļus, degunu, deguna blakusdobumus, kaklu, plaušas un vidusausi. Kā jau teicu, simptomi parādās pēkšņi un slimnieki spēj atcerēties konkrētu slimības sākšanās brīdi. No elpošanas ceļu epitēlijšūnām vīruss, tā izdalītie toksīni, kā arī vīrusu un audu sabrukšanas produkti iekļūst asinīs un rada organisma intoksikāciju. Inkubācijas periods parasti ilgst 1 – 2 dienas. Slimība sākas pēkšņi. Tai raksturīgi galvenokārt intoksikācijas simptomi: paaugstināta temperatūra. Drebuļi, galvassāpes, slikta pašsajūta, sāpes acu ābolos, kaulos, muskuļos. Tie ir tiešas vīrusu vairošanās sekas. Rodās sāpes kaklā, sauss klepus. Dažreiz var būt asinsizplūdumi ādā un gļotādā, deguna asiņošana.
Tā izplatās daudz ātrāk par citām infekcijas slimībām. Gripa ir smagāka, tai biežāk ir dažādas komplikācijas. Tādēļ gripas epidēmijas laikā divas līdz piecas reizes palielinās hospitalizēto pacientu skaits un cilvēki daudz vairāk vēršas pēc medicīniskās palīdzības.
Gripas riska grupas:
• cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem;
• cilvēki ar hroniskām slimībām (sirds, nieru, plaušu slimnieki, cukura diabēta pacienti);
• pirmsskolas vecuma bērni;
• medicīnas un sociālie darbinieki;
• apkalpojošā sfērā strādājošie;
• mācību iestāžu darbinieki;
• karavīri, skolēni, studenti.
Ārstēšana - slimniekam jāievēro gultas režīms; svarīga ir rūpīga kopšana. Izmanto dažādus simptomātiskus līdzekļus, kas pazemina temperatūru, pretsāpju līdzekļi, uc. Komplikāciju ārstēšanai lieto antibiotikas. Ja gripa ir smagā formā, slimniekam ievada specifisko gamma globulīnu.
Gripu nevar izārstēt ar antibiotikām, jo antibiotikas ir medikamenti, kas iznīcina baktērijas, nevis vīrusus, tāpēc ar antibiotikāmvar izārstēt bakteriālas infekcijas. Vēl nesen gripas ārstēšanas iespējas bija visai ierobežotas. Vairums slimnieku lietoja bez receptes nopērkamas zāles, piemēram, paracetamolu, kas mazināja gripas simptomus, taču šādas vielas neiedarbojas uz pašu vīrusu, un līdz ar to palielinājās risks, ka slimība ieilgst un palielinās komplikāciju draudi.. Nesen ir radīta pilnīgi jauna zāļu grupu, t. s. neiraminidāzes inhibitorus (NAI), kas iedarbojas uz visiem gripas vīrusiem un aptur to vairošanos un izplatīšanos. Šāds medikaments ir pieejams arī Latvijā.
Oseltamivirs ir pirmais ērti lietojamais jaunās klases pretgripas medikaments. Klīniskajos izmēģinājumos un plašā lietošanā ASV, Kanādā un Rietumeiropā iegūtie rezultāti liecina, ka Oseltamivirs ir ļoti efektīvs gan A un B gripas ārstēšanai, gan profilaksei un ir praktiski nekaitīgs. Līdz šim lietoto pretvīrusu līdzekļu (rimantadīns, amantadīns) lietošana ir saistīta ar blakusparādībām un vīrusu ātras rezistences izstrādāšanos. Vēl viens šo līdzekļu trūkums ir tas, ka tie iedarbojas tikai uz gripas A vīrusu un ir pilnīgi neefektīvi B gripas gadījumā. Gripas ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem > 40kg oseltamivirs lieto pa vienai kapsulai divas reizes dienā. Oseltamivirs suspensiju var lietot gripas ārstēšanai bērniem no 1 gada vecuma un tas ir vienīgais pretgripas līdzeklis, ko var nozīmēt tik maziem bērniem.
Oseltamivirs ir jālieto nekavējoties tiklīdz parādās pirmie gripas simptomi. Gripas ārstēšana pieaugušajiem un bērniem > 40kg : 1 kapsaula 2 reizes dienā 5 dienas. Gripas profilakse pieaugušajiem un bērniem > 40kg : 1 kapsula reizi dienā 10 dienas. Bērniem no 1 gada vecuma suspensijas dozēšana ir atkarīga no svara, ko precīzi pēc lietošanas instrukcijā dotās shēmas nozīmēs ģimenes ārsts.
Remantadīns. Gudri runājot -metil-1- adamantānmetilamīna
hidrohlorīds – antivirusālais preparāts, kas specifiski inhibē gripas vīrusa reprodukcijas ciklu (Divas preparātu grupas gripas profilaksei un ārstēšanai – adamantāna grupas preparāti un neiraminidāzes inhibitori). Veidojas rezistenti varianti. Remantadīna mērķvieta: A tipa gripas vīrusa M2 proteīns Remantadīns piesaistās A tipa gripas vīrusa M2 proteīna hidrofobajam transmebrānas domēnam - bloķē H+ ieplūdi virionā, M1 proteīna disociāciju no ribonukleoproteīna kompleksa -nevar norisināties ribonukleoproteīna transports uz šūnas kodolu. Rezistences pamatā ir punktveida mutācja(s) 7. RNS segmentā, kas kodē M2 transmembrānas rajonu
[atsauce:http://216.239.59.104/search?q=c
Gripas vīrusa darbību, kad jau ir organismā, homeopātiskās zāles praktiski nevar ietekmēt, subjektīvi protams lietojot tos kombinācijā ar vitamīniem un tējam var panākt uzlabošanos, bet tā nebūs tik pārliecinoša un nepasargās no komplikāciju rašanās kā laicīgi uzsākot lietot speciālos gripas ārstēšanai paredzētos medikamentus.
Gripas slimības laikā iekļaut ēdienkartē ieteicams pēc iespējas vairāk produktus, kas satur fitokomponentus. Tie ir ioķīmiski savienojumi, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību. Šīs vielas ir svaigos kāpostos, ķiplokos, lociņos, citrusaugļos, jāņogās. Lietojiet uzturā skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūno sistēmu. Brīnišķīgs līdzeklis cīņai ar gripu ir ķiploks: tam piemīt baktericīdas un imūnstimulējošas īpašības. Nozīmīga loma ir C vitamīnam. Tas veicina interferona izstrādi organismā, kas darbojas vīrusiznīcinoši. Tāpēc ēdiet daudz kivi, mežrozīšu augļus, kāpostus, saldos piparus, apelsīnus un greipfrūtus.
Gripas funkcionālisms.
Vispirms mazliet par vīrusiem.Vīruss ir ģenētisks materiāls apvalkā. Ģenētiskais materiāls var būt DNS un RNS – atkarībā no vīrusu tipa. Aizsargapvalks tiek saukts par kapsīdu. Tā funkcija ir ne tikai aizsargāt ģenētisko materiālu, bet arī vīrusam inficēt mērķšūnu. Dažiem vīrusiem ir ārējā proteīnu, cukuru un lipīdu daļa, kurš paņemts no mērķšūnas, kurā tas radies.
Gripas vīrusi pieder Orthomyxoviridae dzimtai un to izraisa miksovīruss, kas ārējā vidū nav sevišķi izturīgs. Gripas ģenētiskais materiāls ir fragmentēts vienpavediena RNS. Gripas vīrusi labi saglabājas vēsā, mitrā vidē: ūdenī un fekālijās saglabā dzīvotspēju 32 dienas (pie vides pH 7-8) savukārt ir jutīgi pret karsēšanu – 65ºC iet bojā 5-10 minūtēs, vīrusus inaktivē pH ekstrēmi, tie ir jutīgi arī pret dehidratāciju, tiešiem saules stariem, UV starojumu, deterģentiem, ziepēm un virucīdiem dezinfekcijas līdzekļiem (īpaši oksidētājiem, piemēram, hipohlorīta šķīdumiem), kā arī organiskiem šķīdinātājiem (ēteriem).
Gripu iedala trijos galvenajos tipos. A, B un C tipa gripas vīrusi. Visnekaitīgākais ir C grupas vīruss, kurš inficē cilvēkus, kad tie ir jauni, reti izraisa nopietnu saslimšanu. Mazliet nopietnāk uztverams B grupas vīruss – bet arī izplatīts jauniešu vidū. Visnopietnākais un smagākais ir A grupas vīruss. To var sadalīt apakšgrupās un tā sadalīšanai apakštipos pamatā ir divu virsmas proteīnu - hemaglutinīna (H) un neiraminidāzes (N) atšķirība. Pašreiz ir pazīstami 15 hemaglutinīnu apakštipu (H1-H15) un 9 neiraminidāžu apakštipu vīrusi. Putniem var būt tikai A tipa vīrusi un tiem konstatēti visi H un N apakštipi, tajā skaitā arī augsti patogēnie H5 un H7, savukārt cilvēkiem specifiski ir H1, H2 vai H3 un N1 vai N2 vīrusi, no kuriem izplatītākie ir H1N1, H3N2 apakštipi, kas ir iekļauti vakcīnās. H1N1 vīruss bija tas, kurš 1918. – 1919. gadā izraisīja Spāņu gripas pandēmiju. H2N2 vīrusa izraisītā Āzijas gripas pandēmija 1957. gadā, un H3N2 izraisītā Honkongas gripas pandēmija 1968. gadā, kuru izcelsme bija Ķīna.
A gripas vīrusi spēj apmainīties ar ģenētisko materiālu un saplūst ar citiem gripas vīrusiem. Šī pārkārtošanās procesa, pazīstama kā antigēnu "pārbīde" ("antigenic shift"), rezultātā rodas jauns vīrusa apakštips, kas atšķiras no abiem "vecāku" vīrusiem.
Gripas vīrusiem trūkst “korektūras” kļūdu labošanas mehānisma, kas rodas replicēšanas laikā. Kad vīrusi replicējas cilvēku un dzīvnieku šūnās, šo neizlaboto kļūdu rezultātā vīrusu ģenētiskā uzbūve mainās, un esošais gripas vīrusa celms tiek
aizvietots ar jaunu vīrusa antigēna variantu. Šīs pastāvīgās, ilgstošās un parasti nelielās izmaiņas A gripas vīrusu antigēnu sastāvā ir pazīstamas kā antigēnu “dreifs” (antigenic “drift”).
Gripas virionam ir apmēram 500 pīķu, kuri atrodās pie lipīdu slāņa. Apmēram 80 % no tā ir hemaglutenīns, kura galvenā loma ir mērķšūnas sasaistīšana ar virionu. Pārējie 20 procenti ir otrs virālais proteīns neiramidināze - enzīms, kas iznīcina mērķšūnas neiramīnskābes molekulas. Pastāv teorija, ka šis proteīns piedalās arī vīrusa iekļūšanai mērķšūnā.
Gripas vīruss bojā augšējos elpošanas ceļus tāpēc, ka to audi ir receptoru pārbagāti priekš vīrusa ienākšanas audos, Gripas vīruss pārvietojās pa gaisu - infekcijas avots ir slims cilvēks, kas vīrusu izdala ar sīkiem gļotu pilieniem šķaudot vai klepojot - šādā veidā gripas vīruss var izplatīties pat līdz 6 metru attālumā no personas. Inficēšanās notiek arī ar traukiem un citiem sadzīves priekšmetiem, ja tie ir inficēti ar slimnieka izdalījumiem no augšējiem elpošanas ceļiem.
Lai vīruss varētu inficēt šūnu, viņam tajā vispirms ir jāiekļūst. Tāpēc tam ir speciāli receptori uz kapsīdas vai ārējā lipīdu apvalka, ar ko tas saistās ar mērķšūnu un iekļūst tajā iekšā. Vīrusi šūnā parazitē ģenētiskā līmenī atšķirībā no mikrobiem, kas parazitē metabolisma līmenī. Vīruss sava saimnieka šūnās ievada savu ģenētisko materiālu. Ja šūna pakļauta bojāejai, vīrusa genoms pakļauj sev šūnas metabolisma aparātu, un tas sāk strādāt pēc vīrusa kontroles. Infekcijas tālākie posmi saistīti ar vīrusa nukleīnskābes replikācijas, transkripcijas un translācijas procesiem. Vispirms no noteiktiem gēniem transkribējās informācijas RNS, kas saistās ar šūnas ribosomām un veido agrīnās vīrusu olbaltumvielas –
1. fermentus, kas piedalās DNS replikācijā un transkripcijā.
2. olbaltumvielas, kas bloķēšūnas nukleīnskābju un olbaltumvielu sintēzi.
3. nukleāzes, kas noārda šūnas nukleīnskābes.
Divas līdz trīs dienas pēc vīrusa iekļūšanas parādās simptomi - paaugstināta temperatūra līdz par 39°, drebuļi, galvassāpes, slikta pašsajūta, sāpes acu ābolos, kaulos, muskuļos. Šie simptomi parādās organisma dabīgās aizsardzības reakcijas dēļ – organisms izstrādā interferonus – olbaltumvielas, kas kavē vīrusa attīstīšanos. Pāris dienas vēlāk simptomi pazūd. Tas saistīts ar organisma izstrādātajām antivielām, kuras pieveic vīrusus. Antivielas atbild par noteiktiem antigēniem. Antigēni ir specifiski virālie proteīni. Antivielas saistās ar hemaglutinīna receptoru un neļauj tiem saistīties ar mērķšūnām. Citas antivielas saistās ar neiramidināzi un neļauj izplatīties infekcijai tālāk. Tā kā imūnā sistēma ir iemācījusies izstrādāt antivielas pret noteiktiem antigēniem, nākošajā reizē, kad cilvēks saslims – viņam ir izveidojusies imunitāte, kas tomēr ir samērā īslaicīga – no 2 – 3 gadiem. Tā kā katru gadu pasaulē izplatās dažādi gripas tipi, tad imūnā sistēma neatpazīst gripas jauno receptora variantu, tādēļ antivielas ir jāizstrādā no jauna un cilvēkam atkal ir jāizslimo gripa. Tomēr imūnā sistēma, palielinoties mūsu vecumam, aizmirst dažus antigēnu veidošanas paņēmienus, līdz ar to tim ir grūti cīnīties ar jaunajiem tipiem.
Vakcinēšanās un profilakse.
Vakcinēšanās pasākumi ir vieni no svarīgākajiem gripas profilakses pasākumiem, kas jāveic gripas iespējamības izplatīšanās gadījumā. Pēc statistikas datiem aprēķināts, ka potēšanās efektivitāte ir no 30 līdz pat 90 % augsta, savukārt 20% gripu pārcieš viegli. Ja vakcinējas 80% no kolektīva, tad saslimstības līmenis šai kolektīvā tuvojas nullei, kā arī pretgripas vakcīna par 50% samazina saslimšanu ar citām akūtām respiratorām saslimšanām. Tomēr, ja pēc vakcīnas izstrādāšanas un saražošanas izplatās vīruss ar savādāku struktūru – tam ir savādāks celms, potētie cilvēki no gripas nav pasargāti. Šeit izpaužās jau aprakstītā imunoloģijas nespēja pretoties momentāli. Tā kā imunitāte pēc vakcīnas attīstās apmēram 2 nedēļu laikā, tad ļoti maz cilvēku – apēram 10% no iedzīvotājiem vakcinējās, un parasti jau tas notiek par vēlu. Šādos gadījumos vienīgie līdzekļi ir stiprināt organismu ar C vitamīnu, slimības profilaksei un tās gadījumā lietot jau aprakstītos pretvīrusu medikamentus.
Tā kā imunitāte iestājās 1 – 2 nedēļu laikā, vakcinēties ieteicams septembrī un oktobrī, jo ziemeļu puslodē epidēmijas parasti uzsākās oktobrī un beidzās martā. Tā kā imunitāte iestājās 1 – 2 nedēļu laikā. Vakcinējoties pēc šī laika nav bīstami, jo ar novājināto vakcīnu var vakcinēties arī pat tad, kad cilvēks vēl nav pamanījis, ka ir inficējies (piemēram simptomi vēl nav parādījušies). Šādā gadījumā vakcīna palīdzēs vieglāk tikt pāri gripai.
Īpaši vakcinēties ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, cilvēkiem, kuri nevar atļauties saslimt – studentiem, sportistiem, karavīriem, kā arī tiem, kuriem pastāv palielināts risks inficēties - cilvēki, kas slimo ar hroniskām elpceļu (piem. astma) un sirds - asinsvadu slimībām, nieru un asins saslimšanām (piem. sirpjveida šūnu anēmija), metabolām saslimšanām (piem. cukura diabēts) un tādiem, kam ir nomākta imunitāte, kā arī cilvēkiem, kuriem ir cieša saskare ar augsta riska grupas slimniekiem: medicīnas darbiniekiem vai ģimenes locekļiem u.c.
Vakcinēties vēlams arī cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, no viņiem imunitāte izveidojās apmēram 60% cilvēku, cilvēkiem, kas strādā pansionātos, kur veicama hronisko slimnieku ilgstoša aprūpe, pirmsskolas vecuma bērniem,
Pēc vakcinācijas dūriena vietā var pārādīties neliels apsārtums un pietūkums.
Lai nesaslimtu epidēmijas laikā, pēc iespējas mazāk jāuzturās vietās, kur ir daudz cilvēku, sabiedriskajā transportā, tirgos, izklaides vietās, un citur. Vēdinot telpas samazina gripas vīrusa daudzumu tajās, pēc iespējas biežāk jāmazgā rokas. Uzturā jālieto daudz šķidruma, svaigus kāpostus, ķiplokus, lociņus, citrusaugļus, skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūno sistēmu. Ķiploks ir viens no labākajiem imūnās sistēmas atjaunošanās līdzekļiem, kā arī nozīmīga loma ir arī C vitamīnam.
Putnu gripa
Putnu gripa ir gripas paveids, kuru izraisa vīrusa A tipa celmi. Slimību pirmoreiz atklāja Itālijā pirms vairāk nekā 100 gadiem. Putnu gripa putniem var izraisīt visdažādākos simptomus pat ar letālu iznākumu. Kā jau minēju, putniem konstatēti visi H un N apakštipi, tajā skaitā augsti patogēnie H5 un H7. Katrai putnu sugai tomēr ir sava uzņēmība pret vīrusu. Visaugstākā ir ūdensputniem – savvaļas pīlei. Putniem vīruss vairojās zarnās un tiek izdalīts ar putnu fekālijām. Visuņēmīgākie pret gripu ir mājputni – vistas, tītari.
Ir veikti pētījumi, un noskaidrots, ka pēc īsa cirkulācijas cikla mājputnu vidū kļūst ļoti virulenti. 6 mēnešu laikā ASV putnu mirstība no H5N2 vīrusiem piauga līdz pat 90 %, tika iznīcināti 17 miljoni putnu.
Pirmie cilvēka inficēšanās gadījumi ar putnu gripu tika apstiprināti 1997 gadā Honkongā. Pētījumi liecināja, ka inficēšanās notikusi ļoti lielā kontaktā ar inficēto mājputnu. Tālāki molekulāri-ģenētiski pētījumi pierādīja, ka vīruss bija “pārlēcis” tieši no putniem uz cilvēkiem. 3 dienās iznīcināja visus Honkongas mājputnus, kas iespējams, novērsa pandēmiju. Ir novēroti vēl gadījumi ar putnu gripu. Šogad ir konstatēti 5 saslimšanas gadījumi Kanādā ar H7N7 tipa vīrusu, kas izraisījis konjunktivītu. Kopš 12 augusta šogad reģistrēti 4 nāves gadījumi ar putnu gripu Vjetnamā. Šie vīrusi ir konstatēti arī cūkās un citos dzīvniekos.
Vīruss H5N1 ir sevišķi bīstams ar tieksmi ātri pārvietoties un pārņemt gēnus no vīrusiem, kuri inficē citas dzīvnieku sugas, izraisīt smagas infekcijas ar augstu letalitāti. Uzskata, ka cilvēkiem, kuriem pieder fermas, izstrādājās antigēni pret dzīvnieku slimībām. Cūkas spēj inficētires gan ar zīdītāju gan ar putnu vīrusiem, līdz ar to tajās ir iespējama cilvēku un putnu gripas ģenētiskā materiāla sajaukšanās, izraisot jauna gripas apakštipa rašanos. Tāpat ir arī ar cilvēkiem. Gadījumā, ja cilvēks saslimst ar cilvēka gripas vīrusu un putnu gripas vīrusu, tas var kalpot kā organisms, kur rodās jauns cilvēka gripas apakštipu vīruss.
Uzskata, ka putnu gripas vīruss cilvēkiem inkubējas 2 – 4 dienas, tad parādās simptomi. Pieņem arī to, ka inficētiem pieaugušajiem cilvēkiem gripas vīruss izdalās vēl 7 dienas pēc drudža, savukārt bērniem – 21 dienu pēc slimības sākuma. Iespējamās komplikācijas: pneimonija, kas nedēļas laikā progresē par smagu respiratoru distresu, akūtu respiratoru nepietiekamību un beidzas ar letālu iznākumu.
Kā efektīvus simptomātiskus līdzekļus iesaka lietot paraceptamolu vai ibuprofenu. Nepieciešams lietot daudz šķidruma. Smagos gadījumos izmanto mākslīgo elpināšanu. Antibiotiku terapiju nozīmē tikai sekundāras bakteriālas infekcijas gadījumā.
Ieteikumi izvairīties no putnu gripas ceļojot uz Āzijas valstīm ir saistīti ar vakcinēšanos ar sezonas gripas vakcīnu vismaz 2 nedēļas pirms ceļojuma, jāizvairās no kontaktiem ar dzīvniekiem, nevajadzētu iegādāties eksotiskus mājputnus, uzturā jālieto vismaz 70 grādos apstrādāta putnu gaļa vai olas, sevišķi rūpīgi jāievēro personīgā higiēna un atgriežoties jāseko līdzi veselības simptomie, un parādoties elpošanas ceļu slimības simptomiem nekavējoties jāgriežās pie ārsta.
Secinājumi
Gripa ir viena no cilvēces mūsdienu smagākajām slimībām, kas ik katru gadu izplatās pāri pasaulei pandēmiju veidā. Ik gadu 100 miljonu iedzīvotāju skar gripas vīruss. Pirmoreiz gripa parādījās Hipokrāta laikā. Gripa ir miksovīruss. Gripas vīrusi labi saglabājas vēsā, mitrā vidē: ūdenī un fekālijās saglabā dzīvotspēju 32 dienas, savukārt ir jutīgi pret karsēšanu. Gripu iedala trijos galvenajos tipos. A, B un C tipa gripas vīrusi.Viskaitīgākais ir A un visnekaitīgākais ir C grupas vīruss. Gripas virionam ir ap 500 pīķu un sastāv no divu veidu receptoriem – hemaglutenīnu un neiramidināzes. Gripas vīruss ir mainīgs – tā dažādās variācijas un kombinācijas spēj izveidot jaunu tipu vīrusus ar izmainītu ģenētisko materiālu. Pret gripu izgatavo vakcīnas, kuru iedarbība ir aptuveni divas nedēļas, bet tā kā gripas vīruss ir mainīgs, tad nevienmēr vakcīna pasargā pret gripas saslimšanu. Potēties vajadzētu cilvēkiem, kuriem nav ieteicama slimošana – studentiem, karavīriem, cilvēkiem vecākiem par 60 gadiem, pirmsskolas vecuma bērniem, sociālajiem darbiniekiem, apkalpojošā sfērā strādājošiem. Profilaksei vajag lietot ēdienu, kas stimulē imūno sistēmu – ķiplokus, salātus, un citus, kā arī C vitamīnu bagātus produktus. Oseltamivirs un remantadīns ir paredzēti gripas ārstēšanai. Paracetamols – gripas simptomu novēršanai.
