Acs farmakologija
Pavisam ir apmēram 7000 dadžādu zāļu veidu un katrai no tām ir tuvu pie 10 dažādu patentētu nosaukumu vidēji. Nepatentētais nosaukums ir tas nosaukums, ar kuru raksturo konkrēto medikamentu. Veidojās starptautisku nosaukumu nesaprašanās, biznesa problēmas un visādas citādas problēmas. Piemēram Aspirīns ir acetilsalicilskābe, bet patentētie nosaukumi ir apmēram 50 - 90 dažādi ( viens no tiem - aspirīns)
timolols ir tas pats kas optimols, Timoptiks, Antimols, Oftaltenzīns un viskas cēl..
šajā sakarā ir dažādas firmas kas ražo medikamentus un tām ir savi brend un ne`brend likumi, patentu likumi, pirkšana un pārdošana. Zāles ir vienādas, atškirās tikai ražotāji - brendi vai nebrendi - līdz ar to cena - brendi būs dārgāki.. vai ne? logiski..
Jaunu zāļu izpēte izmakasā aptuveni pusmiļardu dolāru. Tas ir ilgs un darbietilpīgs process - no 7 līdz 10 un pat vairāk gadu.
Pārsvarā jauni zāļu līdzekļli tiek radīti ķīmiskās sintēzes ceļā - 60 - 70% aktīva ķīmiska sintēze.
Pirmais etaps ir ķīmiskajā laboratorijā. Ir Divu veidu sintēzes - mērķtiecīgā un empīriskā. Daļēji lieto vielas, kas izdalās no augiem/dzīvniekiem/mikrōrganismiem un minerāliem. Piemēram Antibiotikas (pussintētiskās un sintētiskās).
Otrs - empīriskais ceļš - ir nejaušu atradumu jeb pieredzes veidotais celš. Sulfanilamīns (piemēram streptocīds) spējīgs pazemināt cukura līmeni asinīs un sāka paralēli insulīnam izmantot arī dažādus sulfanilamīnus. pētot matiņu pacelšanās līdzekli (piedeva skūšanās līdzekļiem) klonidīnu, atklāja, ka tas psēj pazemināt asinsspiedienu un vēl pēc laika atklāja, ka tas spēj pazemināt acs iekšējo spiedienu un to sāka izmantot glaukomas ārstēšanā.
Jebkuru jaunu vielu ko atklāj ķīmiskie koncerni, tie atsijā un izpēta vai tai ir biologiska aktivitāte. Pēc statistikas datiem tikai vienu no 20 000 vielām varētu izmantot kā zāles.
Otrais etaps - Farmakologijas laboratorija - tikai un vienīgi atļauti eksperimenti uz dzīvniekiem, pēta vielas efektus uz to organismu. Atsijājās atkal daudz vielu un īstajai vielai mēģinās noteikt farmakodinamiku -> kā darbojās zāles un farmakokinētiku -> kas ar tām notiek organismā. Pēta devas - akūto hronisko toksicitāti. pēta minimālo letālo devu -> kad 50% no pētāmajiem zvēriņiem aiziet bojā, tad tā ir minimālā letālā deva.. :/ Bet tas ir vajadzīgs, lai noskaidrotu ārstējošo devu.
Pēta arī kancerogenitāti -> spēju izraisīt šūnu mutācijas, augšanu un vairošanos. tiek pētītas iespējamās zāļu ietekmes uz augli - to sauc par teratogenitāti -> spēja izraisīt kroplības. Kautkad 1960`os Vāciujā radīts viens tāds, kura dēļ sievietēm dzima kropļi, bet mūsdienās atsākts pētīt, jo domā, ka tam ir kāda ārstējoša ietekme uz vēzi. un piemēram šādu preperātu varētu lietot cilvēki, kuriem bērnu vienkārši vairāk nekad nebūs..
pēc šī etapa seko dokumentācijas sagatavošana un atdod preparātu ZāļU VALSTS AGENTūRAI, kas ir augstākā farmācijas instance iekš LV. Tā izskata dokumentāciju, visus par un pret, un pēc gadiem tā dod noliegumu vai atļauju, kā šo zāļu līdzekli lietot un tad tā dod atļauju izpētei uz cilvēkiem - brīvprātīgiem un attiecīgiem klīniskajiem speciālajiem pacientiem. Pa vidu vēl ir ētiskie principi un salīdzināšanas metodes - piemēram salīdzināšana ar prototipu.
Ir arī mazliet sviestainas lietas kā Placebo - nevis grupa, bet gan feikās zāles - biologiski inaktīvi medikamenti, un izpēta uz divama cilvēku grupām, kuriem itkā ir jārstējās.. pa vidu vēl ir poašssugestija un visādas tādas lietas bet nu beigās ir tāda lieta kā "Aklā zāļu izpētes metode" - ārsts zin, kurai pacientu grupai dod placebo, un kurai dod īstās zāles, un tad novēro kas notiek un kā notiek,
un ir arī "Dubultaklā zāļu izpētes metode" kad pats ārstējošais ārsts nezin, vai zāle ir feika vai īsta.. un tad sākās X-faili, un mistiskā kārtā neznokurienes tiek vākti dati un vispār baigākā biznesa pasaule tur ir.. viena firma, otra firma.. bet tas nav svarīgi.. šis ir pirmais etaps attiecībā uz zāļu pārbaudi uz apmēram 1000 - 3000 cilvēkiem. Datus apstrādā statistiski un dokumentāciju virza atpoakaļ uz " Valsts zāļu agentūru". Tā vai nu piekrīt vai ne, ka zāles ir labas/sliktas un sākās -
Trešais etaps -
zāļu rūpnieciskā ražošana, bet pirms tam notiek zāļu registracija. Ja zāles nav registrētas, tās ir aizliegts pārdot un ja tās pārdod tad tā jau ir ēnu ekonomika un melnais tirgus..
ja pieķer aptieku pārdodam neregistrētas zāles, tad var būt pamatīgas sankcijas.
Aptiekā bez vai ar recepti firmas turpina klīnisko izpēti mazliet lielākā apjomā - saucās par multicentriskajiem pētījumiem. Lielām firmām tādi spēj aptevert bezmazvai visu pasauli. Cilvēki tiek uzreizi daudz daudz vairāki iesaistīti.. nu tāpēc ka viņi ārstējās. un reizēm no 10 000 leilas kompānijas parādās citas ziņas.. un līdz ar to var gadīties ka zāles jāizņem ārā no apgrozības, piemēram ja no 5000 cilvēkiem vienam ir ļoti nelabs vai nāves gadījums (bet nu tas jāpierāda) Un te vairs nav svarīgi, vai zāles ir brendi vai parastās.
Medicīna - [ārstēšana] -tā ir zinātne par cilvēka organisma uzbūvi, funkcijām un slimībām, to izcelsmi, norisi, diagonostiku un plasākumu kompleksu cilvēku veselības nostiprināšanai.
Zāles un medikamenti kā tādi cilvēkam veselību nostiprina 10%, pārējo sastāda sociālās dzīves apstākļi, sabiedrība, sports, paša cilvēka psihologiskais stāvoklis un citas lietas.
Farmācija ir zinātne kas pētī zāļu līdzekļu atrašanu dabā un sintezēšanu, pēta organisma zāļu atpazīšanu, pārstrādi, izmeklēšanu, piegādi, uzglabāšanu un izsniegšanu.
Ir
Farmācijas ķīmija (kā iegūt, sintezēt)
Farmakognozija (pēta ārstniecības augus, pagatavošanu, u.c.)
Zāļu izgatavošanas tehnologija (Zāļu formas - tabletes, pilieni, uc)
Toksisko vielu ķīmija
Biofarmācija
Farmācijas ekonomika
Farmokogenētika (gēnu līmenī. Pastāv uzskats ka 1 no 10 000 cilvēkiem ir kļūda genētiskajā līmenī, kas siastīta ar fermentiem un to ražošanu organismā, līdz ar to zāle organismu genētiski var iespaidot pavisam savādāk, nekā paredzēts.