sapņi без задней мысли
Kādreiz man būs māja. To ieskaus augļu koki un sulīgs zālājs. Es iekāršu kokos šupuļtīklu. Markam būs savas šūpoles. Apkārt būs gaisa puķupodi ar ziediem. Pagalmā būs lapene vai terase ar galdu un dārza krēsliem. No rītiem es pagalmā dzeršu kafiju un smēķēšu, klausoties putnus un vērojot dabu. Es audzēšu zaļumus un tomātiņus, arī zemenes. Rudenī mēs kopīgi grābsim lapas. Iespējams mums būs suns. Ļoti mīļš un jautrs. Mājā būs daudz koka elementu un dabisku krāsu. Tā būs plaša un gaiša. Tur noteikti būs vanna, kuru es pildīšu ar siltu ūdeni un burbuļbumbām. Vakaros tajā es dzeršu vīnu. Virtuve būs apvienota ar viesistabu. Tajā būs daudz vietas mums un mūsu draugiem. Mums noteikti būs omulīgs mansards un tajā būs guļamistaba. Guļamistabā būs mūsu lielā, mīkstā gulta. Iespējams kādreiz man būs darbistaba, kurā vietu atradīs manas klavieres un ģitāra. Tajā būs milzīgs darba galds, pie kura es šūšu mugursomas. Šī istaba varētu būt austrumniecisku krāsu toņos ar daudziem sarkaniem akcentiem. Sarkanā krāsa iedvesmo un tirda. Tur mājos mana mūza un tiks radītas lietas no sirds. Arī Markam būs sava istaba, veidota viņa ērtībām. Daudzas lietas mājās mēs veidosim savām rokām. Taisīsim paši visu, ko vien var. Mājā noteikti jābūt krāsnij vai kamīnam, kur smelties siltumu un mieru ziemas vakaros. Es ceru, ka manās mājās nekad nebūs televizora, bet būs projektors, lai varētu rīkot filmu vakarus. Manās mājās mājos mīlestība un harmonija.