Aizvadītas lieliskas un beidzot pilnvērtīgas brīvdienas ar braucieniem uz Bābelītes ezeru un zoodārzu. Ciemos bija atbraucis A. Reizēm man šķiet, ka mūsu trijotne saaug kopā. Kā varēja gadīties kaut kas tik ironisks. Kādreiz es biju kopā ar A., vēlāk izšķīrāmies un es sagājos ar viņa labāko draugu un tā arī palika. Pagāja, protams, ilgs laiks kopš attiecības ar A. normalizējās un pārauga draudzīgās, bet nu vīri pirms tam jau paši visu bija izrunājuši un devuši viens otram svētību, kā izrādījās. Reizēm man šķiet, ka ja viņi abi saplūstu kopā un paliktu par vienu veselu cilvēku, tas būtu visai ideāls vīrietis. A. ir tāds kā jaunākais vīrs. Kādreiz ar Lapu jokojāmies, ka manas draudzenes, kuras mēdza dzīvoties pie mums kādu laiciņu, paliek par jaunākajām sievām. Beidzot kāds paliek par jaunāko vīru. Es laikam tīri labi varētu pieciest daudzvīrību. He. Bet A. tiešām prot rūpēties un vēl kādreiz tas bija lieliskākais sekss, par kuru nu jau diemžēl esmu aizmirsusi. Es domāju, ka arī viņam bija vērtīgi nedaudz iedzīvoties ģimenē ar bērnu. Tāds neliels test drive. Viņš jau dīc, ka grib ģimeni un bērnu u.t.t. Lai jau paskatās kā tas notiek realitātē. Bet kāda jau viņam tur ir aiz apvāršņa. Rādīja bildes. Tīri mīlīga un smuķiņa, ļoti līdzīga dziedātājai Adelei. Būtu priecīga, ja viņiem kaut kas izdotos, jo tāds vīrietis nedrīkst palikt novārtā.
Vispār esmu ieslēgusi pastiprinātu pašsaglabāšanās politiku mājās. Gan lieli, gan mazi vīrieši tomēr ir spējīgi uzkāpt uz galvas un man bija palicis par smagu. Ne jau darīšanas ziņā, bet apjausmā, ka vīrietis man blakus sāk palikt vārgāks. Man to nevajag. Мой удел ir smalkā jūtu pasaule, estētiskās baudas, harmonija, rūpes par bērnu, miers un kārtība mājās u.t.t. Bet ar pārējo lai notiek kas notikdams.