Kā jau tu saki, tam ir ideoloģisks pamatojums, bet tas nav patvaļīgs. Gluži otrādi, tas ir tikpat izsvērts, cik vergu brīvlaišana, sieviešu politiskās tiesības, iestāšanās pret dažādām diskriminācijām, utt.

Sekojoši, dzīvnieku izmantošanas problēma, kamēr tā pastāv, ir nevis jānobāž prom no skatiena, bet gan noturīgi jātur redzes laukā. Tikai tādējādi ir cerība, ka ar laiku notiks pārmaiņas taisnīgu cilvēka un dzīvnieka attiecību virzienā. Dzīvnieku tiesības aizstāvošie neklusēs tāpat kā neklusēja un neklusē citas politiskās kustības.

Arguments "lieciet mani mierā un ļaujiet pārtikt no netaisnīgi nogalinātu dzīvnieku miesas!" te vienkārši nestrādās. Ja cilvēks vēlas, viņš var, protams, personīgi sanaidoties ar ikvienu šīs pozīcijas paudēju, taču no tā šī prakse nekļūs mazāk netaisnīga. Un dzīvniektiesību aktīvisti nebeigs aizstāvēt dzīvnieku intereses, tā būtu vienkārši nodevība pret dzīvniekiem un viņu atstāšana pilnīgas patvaļas rokās.

Starp citu, nevajag uztvert teorētisku diskusiju kā personīgu konfliktu. Kaut kādi tie visēdāji emocionāli dikti, par idejām runāt negrib, uzreiz saskata visur uzbraucienus. Tāpat arī - mans blogs ir publisks un komentēt tajā drīkst ikviens.