ziniet, mani susļikiņi, reizēm tā ir tāda vilšanās:
es te palasos, piemēram, leitestus un šķiet "o, šito varētu palasīt frendlistē " (tas, protams, kā es izvēlos, ko lasīt (nosacīti bezpersoniski un neizlasot jaunienācēja cibu no a-z, bet konstatējot procesā, cik ilgi kāds paliks vai tiks izmests no lasāmo loka), ir cits stāsts - šobrīd ne par to) un tad mast hev's ir apskatīties, kas tad potenciālajam jaunpienācējam ir paša listē, UN KO TU TUR IERAUGI?! Kādu no personām nongratām! nu, bļēēēēē!

protams, var teikt, ka esmu aizspriedumaina, kas būtu visai sarkastiski ironiski, ņemot vērā, pašas draugu loku ne gluži mozaīkveidīgo, bet krāsaini raibo noteikti (ja mēs skatāmies no sociālekonimiskiem apsvērumiem, dzīvesveidiem utt., BET ar skaidriem (?) un manis atzītiem (!!!) morālajiem standartiem - visbiežāk idiālistiskiem un balts-melns kategorijās vērtējošiem, ar dramatisku noslieci uz [pārmērīgi] augstām prasībām pret citiem un vēl augstākām pret sevi, ja runājam par cilvēcības faktoru (definējumos šeit, lūdzams, neiedziļināties - nepārvērtīsim šo ierakstu par farsu, jo es negrasos nevienam apliecināt/pierādīt/atskaitīties savas dzīves skatījumos un nostājās - "take it or leave it" princips, ja!)), tomēr mana pārliecība ir un paliek:
skat, kādi morālie kropļi ir kāda draudziņi, un zināsi kādas morālās novirzes ir pašam/-ai!

tas, protams, ir attiecināms arī uz mani.

P.S. es ļoti labi apzinos, ka tajā visā ir kosmosa izmēra subjektivitāte (katrs jau savā sociālajā grupā ir citādāks un parāda sevi daļēji vai deformējot vēlamajā virzienā - blā, blā, blā) kā no mana skatu punkta uz pārējo pasauli, tā no pārējās pasaules skatoties uz manu personu un tā, bet nu - tā ir mana dzīve un kā gribu tā dzīvoju, pārējiem iesaku to pašu (kamēr netiek ierobežotas apkārtējo brīvības, realizējot savējās - neaizmirsīsim, ka mums visiem ir ne vien tiesības, bet arī pienākumi, līdz ar to būsim labiņi un mēģināsim nekropļot demokrātijas stūrakmeņus (re, re - es tak saku, ka ir pārmērīgi augstas ekspektācijas gar un ap to visu morālo, khm, hu**u - kā kādam varētu šķist, lasot ierakstu)) un nejutīsimies savstarpēji traucēti. tā-vot-lūk!