man nu jau kādu laiciņu ir globāla problēma - ES NEZUNU, KO PASĀKT AR SAVU DZĪVI, bļe!

nē, nu, nepārprotiet - viss ir vienkārši lieliski, tikai tas nav tas ko es gribu, un ko es gribu, es nezinu, kas arī ir faktiskā problēma, bet tas nenozīme, ka es nenovērtēju to, kas man ir - ĻOTI, ĻOTI novērtēju un negribu neko no tā zaudēt, ne pat gramu, ne mazumiņu!

nē,nu tā arī īsti nav tiesa - es zinu, ko es gribu - es gribu būt pilote (redz', man ir uzskats, ka katram jāiet pēc sava sapņa kaut uz pasaules galu (mikiki, kaut kā wrong saskanējās, bet nu labi...), ja vien nav objektīvi nevis šķietami/izdomāti/blā-bla-blā iemesli to nedarīt). man tiešām ir objktīvi iemesli, kāpēc nevaru būt par piloti un es tiešām esmu darījusi lietas labā (garšs stāsts, kuru es neiztirzāšu - lasīt kā NEJAUTĀJIET), un cita sapņa man nav.

ak, jā - esmu šodien sadzērusies pārmērīgi stipru kafiju - TRAKS ZAĶĪTĪS! muāhahaha


P.S. atvērtais jautājums - ko man gribēt?