šonakt redzēju dīvainu sapni - dziļus, tumšus jūras ūdeņus, kuru vidū bija neta mobilo sakaru tornis, neta kaut kāds cits tornis kā metāla konstrukcija, kurā biju es un vēl 3 cilvēki (man šķiet Zan', Santech, kas neizskatījās pēc Santech'a un vēl vien čalītis, kuru pazinu, bet nezinu, kurš no paziņa loka tas bija domāts) un kur mēģināju pierunāt Santech'u nemest tādu atsvaru lejā, jo tas nogremdēs to sasodīto torni jūras vidū, naktī, tumsā, aukstumā, bet tā kā par kaut ko bija saškrobījis (bail pat rakstīt, bet man šķiet bija izlēmis sev galu darīt un visus nafig līdzi paraut), tad tomēr nometa un tas debīlais toris, protams, aizgāja pa burbuli. kaudze racionālu aprēķinu, cik ātri jāpeld prom, lai neparauj līdzi, tad platforma, ap kuru tusējām ūdenī, Zan' runāja par M., bet Santech bija visai priecīgs, it kā tas viss tāds baigais joks, bet man kaut ka'ds stress par rītdienas darbu. bļē - čo za hreņu!

man šķiet, ka man brauc jumts no tās sadzīves, plānošanas un visa pašai darīšanas, jo asociatīvi izskatās pēc manas dzīves. murgs, murgs, murgs.